• Tweet

No Baltijas valstīm Igaunijā ir vislabākā situācija gan finanšu, gan sabiedrības uzticības, gan patēriņa, gan brīvības ziņā, liecina jaunākais Re:Baltica pētījums par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas populārāko tirgus spēlētāju finansēm.

Sarukuši ienākumi, aizgājuši lielie, starptautiskie spēlētāji un atkritiens preses brīvībā Latvijā – tādi ir trīs galvenie zaudējumi, aplūkojot Baltijas populārāko mediju situāciju piecus gadus pēc pasaules finanšu krīzes sākuma.

Re:Baltica jaunākajā pētījumā pirmo reizi apkopoti finanšu un auditorijas rādītāji 75 populārākajiem Baltijas valstu medijiem (piecām populārākajām avīzēm, žurnāliem, interneta portāliem, radio un televīzijām katrā no Baltijas valstīm 2008. un 2013. gadā), kā arī izveidots pārskats par to īpašniekiem.

No pētījuma izriet, ka 80% no populārāko mediju mātes kompānijām arvien nav atguvušas pirmskrīzes apgrozījuma līmeni.

Vissmagākais trieciens bijis avīzēm, lai gan turbulence nozarē sākās jau pirms krīzes lasītāju paradumu maiņas dēļ. Lai gan individuāli lielākie zaudētāji Baltijas tirgū ir bijuši laikraksta Diena izdevēji (76% apgrozījuma kritums), kopumā vissmagāk cietis Lietuvas avīžu tirgus, kur izdevēju apgrozījumi krituši par 41,2 – 72,4%.

Žurnāliem veicas ievērojami labāk. No 15 populārākajiem 14 pērn uzrādījuši peļņu.

Populārākos interneta medijus Baltijā kontrolē Igaunijas uzņēmumi, kam pieder populārākie ziņu portāli visās Baltijas valstīs. Radio nozīmīgākais spēlētājs visās trijās valstīs ir sabiedriskais medijs, bet TV Baltijas tirgū dominē divas grupas – zviedru MTG un Baltijas mediju alianse, kura ir līderis satura izplatīšanā krieviski.

Krīzes rezultātā Baltijas tirgu pametušas lielas skandināvu investoru grupas – norvēģu Schibsted (piederēja Eesti Media) un somu Sanoma (tvnet.lv) and Alma Media (piederēja ziņu aģentūra BNS). Kompānijas nopirkuši igauņu investori.