Kultūras darbiniekus pārsteidz ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes asā uzvedība
Rakstniece un Kultūras ministrijas darba grupas vadītāja Nora Ikstena paudusi neizpratni par nozares ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes uzvedību, piedaloties diskusijā ar profesionāļiem. 2. maijā Kultūras ministrijā pēc ministres iniciatīvas notika diskusija “Literatūras un grāmatniecības nozares attīstība”.
Pēc sanāksmes Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komitejā 14.februārī, kurā Latvijas rakstnieki un kultūras darbinieki iepazīstināja komisiju ar situāciju nozarē un absolūti nepietiekamo finansējumu latviešu valodas un literatūras pastāvēšanai un attīstībai, Kultūras ministrija izveidoja darba grupu nozares stratēģijas izstrādāšanai un nepieciešamā minimālā budžeta noteikšanai. Darba grupa rakstnieces Noras Ikstenas vadībā izstrādāja dokumentu, ar kuru tika iepazīstināta kultūras ministre.
N. Ikstena norāda: atsaucoties vārdā nenosauktu personu aicinājumam, kuri dokumentu atzinuši par nepilnīgu, ministre diskusijā aicināja Rīgas Biznesa skolas pasniedzēju Mārtiņu Mārtinsonu kopā ar darba grupas locekļiem un citiem nozares speciālistiem vēlreiz apspriest nozares stiprās un vājās puses, riskus, iespējas un nozares attīstības galvenos stratēģiskos virzienus, kas jau sākotnēji tika identificēti sagatavotajā dokumentā.
Par izbrīnu diskusijas dalībniekiem, sākotnēji nebija paredzēts apspriest darba grupas veikumu, bet, par spīti profesionāļu paveiktajam, nozares analīzi veikt “no nulles”, izmantojot mārketinga un neirolingvistiskās programmēšanas (“koučinga”) paņēmienus. Pēc darba grupas locekļu un pieaicināto ekspertu izteiktajiem iebildumiem notika dokumenta īsa prezentācija, kurai sekoja asa vārdu pārmaiņa vairāku stundu garumā. Ar sagatavoto dokumentu nebija iepazinies arī moderators.
Diemžēl sarunas laikā netika rasti nekādi kopsaucēji, jo ministre pilnībā ignorēja iepriekš paveikto. Uz jautājumiem par pašas ministres redzējumu Ž. Jaunzeme-Grende atteicās atbildēt, aizbildinoties ar frāzēm “mēs pie tā strādājam” un “to es jums neteikšu”. Ministres uzvedība un sacītais lika šaubīties par viņas izpratni par nozari un tās nozīmi latviešu valodas, literatūras un nacionālās identitātes saglabāšanā, kompetenci un atbilstību amatam.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk