• Tweet

Veselības ministrija (VM) grib samazināt lielāko farmācijas tirgus dalībnieku ietekmi, lai nosargātu mazās aptiekas – plānoti attāluma ierobežojumi aptieku izvietojumā un turpmāk būs ierobežojums, cik aptieku drīkst būt uz vienu iedzīvotāju, tādējādi cerot veicināt aptieku atvēršanu vietās, kur to nav vispār, taču bijusī Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama grozījumus salīdzina ar kosmētisko remontu ēkai ar nepieciešamību pēc fundamentālām izmaiņām – aptieku izvietojums pēc būtības neietekmēs farmācijas milžus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Latvijā ir ap 800 aptieku. Puse no tām uz vietas izgatavo zāles. Vēl 20 strādā cauru diennakti. To tuvumā puskilometra rādiusā nedrīkst atvērt citu aptieku. Pēc idejas, ierobežojumi bija domāti, lai aizsargātu uzņēmējus, kuri sniedz vērtīgu pakalpojumu, bet kam bizness peļņu nenes. Taču šīs priekšrocības izmantoja negodīgi. Nereti īpašnieki šādu aptieku slēdza, tad atvēra līdzās citu savu aptieku, un iepriekš slēgtās atvēra no jauna. Kā norādīts trīs gadus senā Augstākās tiesas spriedumā, šis regulējums tika izmantots biznesa, ne iedzīvotāju interesēs. Tāpēc tagad ministrija iecerējusi 500 metru rādiusa ierobežojumus pilnīgi visu jaunu aptieku atvēršanas gadījumā.

Inese Kaupere, VM Farmācijas departamenta direktore skaidro: “Latvijā aptieku skaits nav mazs. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati rāda, ka vidēji ES valstu vidū mums ir par 44% lielāks aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju nekā tas ir vidēji citās valstīs. Tam cilvēkam no malas varbūt kādreiz no malas liekas, vai cik labi, man ir tuvu dzīves vietai, un mēs ar šiem noteikumiem arī gribam panākt, lai tā aptieku koncentrēšanās nav tik liela, lai tās aptiekas izkliedējas visā teritorijā un tie metri ir atstāti, par ko nozare neiebilst.”

Līdz 2002.gadam aptieku atvēršanai nebija ierobežojumu. Aptieku skaits turpināja pieaugt – iedzīvotāju skaits samazinājās. Tirgus liberalizācija nenesa cenu samazinājumu un aptiekas nekļuva pieejamākas. Jaunas atvērās, taču tikai biznesam izdevīgos punktos. Trīsdesmit astoņās vietās Latvijā aptieku nav vispār. Piemēram, Mērsragā, Ogresgalā, Zvejniekciemā, kur ir 2000 iedzīvotāju.

Ministrija iecerējusi, ka jaunajam regulējumam vajadzētu šo situāciju labot.

“Mazāk apdzīvotas vietas varētu būt interesantas taisni jaunajiem farmaceitiem atvērt aptieku, bet ir neliela piesardzība tādēļ , ka, atverot jaunu aptieku, jārēķinās arī ar kaut kādu kredītu lietām. Un, ir jau bijušas situācijas, ka viņi veiksmīgi atver aptieku, bet, tad, kad tā aptieka ir atvērta, tad pēkšņi konkurents ir pamanījis, ā, tajā vietā aptieka ir aizgājusi. Metās atvērt savu aptieku un šajā gadījumā pirmās aptiekas rentabilitāte ir apdraudēta, un atkarībā , kas tur atnāk- ķēdes aptieka vai individuālā aptieka, šī te dzīvotspēja abām ir atšķirīga,” norāda VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Grozījumi arī paredz izņēmumus. Lai novērstu tā dēvētos blokus, kad vienā stratēģiskā vietā koncentrējas vienas ķēdes aptiekas, veselības aprūpes iestāžu teritorijā nedrīkstēs būt vairākas vienam īpašniekam piederošas zāļu tirgotavas.

Rīgā slimnīcu tuvumā vai to teritorijās pamatā saimnieko “Mēness aptiekas”.

Paula Stradiņa klīniskās universtātes slimnīcas apkārtnē ir tikai šī zīmola aptiekas. Viena arī pašā slimnīcas teritorijā.

Vēl pirms četriem gadiem Paula Stradiņa klīniskās universtātes slimnīcas teritorijā saimniekoja “Farma Balt’ aptieka. Tagad īpašnieks ir cits.

Konkurence starp aptiekām ietekmē zāļu cenas. Par to pārliecināmies arī nelielā eksperimentā. Pretsāpju zāļu “Paracetamol” cena “Mēness aptiekā” un jaunajā slimnīcas korpusā esošajā SIA “Farma Balt Aptiekā” atšķiras divas reizes. 10 tabletes “Mēness aptiekā” maksā 1,45 eiro,bet 20 tabletes “Farma Balt Aptiekā” 1,90 eiro. Atšķiras tikai zāļu ražotājs.

Ar jaunajiem grozījumiem nemierā ir “Repharm” uzņēmumu grupas īpašnieki. AS “Sentor Farma aptiekas” izmaiņas regulējumā skaršot visvairāk. Paula Stradiņa klīniskās universtātes slimnīca nav vienīgā veselības aprūpes iestāde, kuru teritorijā darbojas viņiem piederošās “Mēness aptiekas”, tādas ir Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un “Gaiļezers”.

“Repharm” padomes priekšsēdētāja vietnieks Dins Šimts: “Vēsturiski mūsu uzņēmums ir fokusējies uz aptiekām, kas izvietotas ārstniecības iestāžu tuvumā un var teikt, sniedz augstvērtīgāka līmeņa pakalpojumus. Viena ir aptieka lielveikalā, bet otrs – ja cilvēks iet pie augsta līmeņa speciālistiem, tad vajadzības ir citas. Vai to vajag tagad vardarbīgi jaukt? Es nedomāju.

“Nekā personīga”: “Bet tas nozīmētu, ka jūs slimnīcu teritorijās nevarat atvērt jaunu (aptieku), un nevis jums jāslēdz esošās?”

“Repharm” padomes priekšsēdētāja vietnieks Dins Šimts: “Ja ir slimnīcas, kuras atrodas vairākās novietnēs, Austrumu slimnīca tipisks piemērs, tad, ja, piemēram, ir aptieka slimnīcā “Biķernieki”, tad uzņēmums nemaz nevar pretendēt uz aptieku novietnē “Gaiļezers”.

“Repharm” uzņēmumu grupas pārstāvis vērš uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumu projekts vairākkārt grozīts. Vienā no versijām kā izņēmums parādījušies lielveikali, taču, pēc iebildēm, konkrētā norma izņemta laukā. Dins Šmits uzskata, ka jaunais regulējums varētu būt izdevīgs Maximas grupai, jo tā savos tirdzniecības centros ļauj darboties pamatā Lietuvas uzņēmumam piederošajai Euroaptiekai. Un tādējādi ar ministrijas iesaisti notiekot aptieku biznesa pārdale.

Dins Šmits, “Repharm” padomes priekšsēdētāja vietnieks norāda: “Kas vēl interesantāk, pagājušais gads. Vienā no šīm versijām parādās, ka izņēmumi varētu būt tirdzniecības centros. Tas rada jautājumu, kāpēc tad to darīt. Un tas, ko mēs domājam, ka tas ir “Maxima” grupas interesēs. Kas mēģinās izjaukt šo te regulējumu, lai mēģinātu atvērt pašu aptiekas, kur ir pašu lielveikali. Nav noslēpums, ka “Akropolē: mums nav izdevies atrast nomas veidu, zinām, ka lielveikals “Alfa” ir pārdots. Tur mēs arī esam saņēmuši signālus, ka varam plānot ar savu aptieku iet prom no turienes. Tā kā zem labiem virsrakstiem, ir atšķirīgi veidi, kā taisīt izņēmumus.”

Uzņēmumā “Maxima Latvija” raidījumam “Nekā personīga” norāda, ka tās tirdzniecības centros ir pieejamas vairākas aptiekas, tajā skaitā arī “Mēness aptieka” un “A Aptieka”. Trīs reizes lielākā skaitā gan ir “Euroaptieka”. Ar ikvienu tiekot slēgts nomas līgums par tirgus cenu un sadarbībā ar aptiekām tiekot strikti ievērots regulējums.

Ministrijas darbu kritizē arī bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja.

Skaidrīte Ābrama, bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja (2012.-2020.gadā): “Es uzskatu, ka šis regulējums ir tāda “piešpaktelēšana” būvei. Bet, kas notiek ar fundamentālo konstrukciju būvei, tas netiek risināts.”

Viņasprāt, jaunais noteikumu projekts nerisina vairākus būtiskus jautājumus. Piemēram, vienā pilsētā esošās aptiekas var piederēt vienam tīklam un tam nav konkurentu, līdz ar to patērētājiem nav izvēles iespēju un to nerisinās arī 500 metru barjera. Ministrija arī bija tā, kas savulaik pieļāva, ka izaug lielu uzņēmumu grupas, kam pieder ne vien aptieku ķēde, bet arī zāļu lieltirgotava, kas pamatā ir iemesls mazo aptieku izzušanai.

“Bet fundamentālais jautājums ir, kas Latvijā būs ar šo vertikālo integrāciju. Kas, protams, pretēji daudzu valstu centieniem atbrīvoties no šīs interešu konfliktu izraisošās ķēdes – no ražotāja līdz aptiekai, mazumtirgotājam un, kas ir ar aptieku koncentrāciju. Bet tas netiek risināts.

Jo tiek pateikts, tas neko nemainīs, vajag tikai, lai jaunās aptiekas ienāk tirgū. Vai jaunās aptiekas būs, kas ienāk, vai neatkarīgie tirgus dalībnieki pie šīs te lielas tirgus koncentrācijas, ko šis jaunais regulējums neierobežo, viņi būs tie, kas saņems drosmi un ienāks apdzīvotajā vietā, kur ir 2000 cilvēku un viņi tagad būs pasargāti no konkurenta? Tas ir tas jautājums, kas jāatbild veselības ministrijai!” norāda bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja (2012. -2020.gadā) Skaidrīte Ābrama.

Ābrama arī norāda, ka ministrijas optimismam par konkurences veicināšanu nav pamata, jo, modelējot nākotnes situāciju, nav veikts analītisks izvērtējums. Iebildes cēlušas arī Aptieku īpašnieku asociācija un Latvijas Farmaceitu biedrība. Projekts patlaban gaida apstiprināšanu valdībā, taču nav zināms, kad tieši to skatīs.

“Nekā personīga” uzrunāja vairākus individuālo aptieku īpašniekus, taču intervijai viņi nepiekrita. Labojumu jaunajā regulējumā esot bijis tik daudz, un tas vilcies tik ilgi, ka viņi vairs īsti nezinot, kādas tieši izmaiņas ministrija plāno un, kā tas atsauksies uz viņu darbu.