Krieviņš: Par nejēdzībām valstī nevajadzētu klusēt, bet drošībnieks nevar publiskot dokumentus
Par nejēdzībām valsts pārvaldē nedrīkst klusēt, bet uz problēmām jānorāda tiesiski, komentējot sociālajos tīklos publiskoto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dokumentu, norādīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
Intervijā Latvijas Radio Krieviņš norādīja, ka ar VID dokumentu publiskošanu viss būtu kārtībā, ja vien to nedarīt valsts uzņēmuma iekšējās drošības daļas darbinieks.
Krieviņš norādīja, ka cilvēkiem par nejēdzībām un problēmām nevajadzētu klusēt, tomēr, ja dokumentu tviterī publicēja par iekšējo drošību atbildīgais cilvēks, kura galvenais pienākums ir sargāt konfidencialitāti, tad tas nav kārtībā.
Viņš atzina, ka daudzās vīzas uz dokumenta liecina, ka efektivitāte valsts pārvaldē ne vienmēr sit augstu vilni, un daudzas lietas ir jāuzlabo.
Kā zināms, internetā plašu rezonansi izsaukusi ziņa, ka jurists un pasniedzējs Ivars Čivčišs pēc teju 9 gadu darba “Latvijas Pastā” tika palūgts aiziet saistībā ar traģikomisko tvītu, ko viņš 9.decembrī publiskoja sociālajā vietnē Twitter. Attēlā bija redzams “parasts līgums, kas saskaņots VID iekšienē” – un zem tā rindojās cilvēku parakstu un zīmogu virknes.
Pēc tam VID vadītāja Ilze Cīrule paziņoja, ka vēlas mazināt iekšējo birokrātiju dienestā.
Pēc viņas sacītā jau nākamā gada vidū ar dokumentiem, uz kuriem būs desmitiem parakstu, vairs nebūs jāsaskaras.
“Vienotā sistēma ir ieviesta pagājušajā gadā, un ļoti liela daļa dokumentu iet cauri tai. Protams, vēl ir palikuši kādi projekti, kuri ir ārpus tās. Iespējams, līdz 2017.gada vidum viss notiks vienotā sistēmā, un ar šādiem dokumentiem vairāk nebūs jāsastopas,” norādīja Cīrule.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālāk