• Tweet

Otrdien, 8. oktobrī, valdība izskatīja Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas paredz rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos. Plānots, ka solidaritātes iemaksas attieksies uz periodu no 2025. līdz 2027. gadam.

Izstrādātais modelis paredz, ka kredītiestādes palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinās finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām. Iemaksu palielinājums varēs notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksas maksājumus valsts budžetā, vai netieši, būtiski palielinot kreditēšanas apjomus un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu.

Solidaritātes iemaksas bāzei par pamatu tiek noteikti neto procentu ienākumi jeb starpība starp kredītiestāžu procentu ienākumiem un procentu izdevumiem.

Izstrādātais solidaritātes iemaksas modelis pēc būtības balstās uz Lietuvā jau šobrīd spēkā esošo modeli. Līdzīgi kā Lietuvā, iemaksu likme ir plānota 60% apmērā no maksāšanas perioda neto procentu ienākuma daļas, kas būtiski pārsniedz vidējo gada neto procentu ienākumu pirms Euribor likmes straujā pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst būtisku ārpuskārtas peļņu.

Vienlaikus tiek piedāvāts arī atlaižu modelis, kas piesaistīts kredītiestāžu kreditēšanas pieauguma rādītājam. Paredzēts, ka atlaide var sasniegt pat 100% no maksājamās iemaksas, ja kredītiestādes kreditēšanas apjomi būtiski pieaug.

Līdz ar solidaritātes iemaksas ieviešanu tiek plānots budžeta ieņēmumu pieaugums 93 miljonu eiro apmērā 2025. gadā, kā arī turpmākajos divos gados no kredītiestāžu solidaritātes iemaksām plānots ieņemt vairāk kā 85 miljonus eiro gadā, tādējādi nodrošinot iespēju novirzīt šos ieņēmumus nacionālās drošības stiprināšanai.

Likumprojekts “Solidaritātes iemaksas likums” tiek virzīts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē.