KP: 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas kavēšanās apdraud Konkurences padomes jaunās funkcijas veikšanu

1. janvārī stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas nosaka uzņēmumiem par konkurences tiesību pārkāpumiem liegumu piedalīties iepirkumos uz trim gadiem līdzšinējā gada vietā. Tāpat arī jaunu izslēgšanas kritēriju, pēc kura pasūtītāji var liegt uzņēmuma dalību iepirkumā, pirms tam konsultējoties ar Konkurences padomi (KP) un saņemot iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Tomēr, ievērojot 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas kavēšanos, KP nav piešķirts finansējums un nepieciešamie cilvēkresursi, lai īstenotu ar likumu noteikto funkciju.
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi PIL, kas nosaka uzņēmumu liegumu dalībai iepirkumos uz trīs gadu periodu līdzšinējā gada vietā. Vienlaikus grozījumi dod tiesības pasūtītājam lemt par pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma dalību iepirkumos, neskatoties uz noteikto liegumu, ja uzņēmums būs veicis nepieciešamās darbības “uzticamības atjaunošanai”. Tāpat PIL grozījumi paredz jaunu izslēgšanas kritēriju, pēc kura pasūtītāji var liegt uzņēmuma dalību iepirkumā. Proti, pasūtītāji var pretendentus izslēgt no iepirkuma ne tikai gadījumos, kad ir pieņemts KP lēmums par aizliegtu vienošanos, bet arī gadījumos, kad pats pasūtītājs konkrētā iepirkumā konstatē norādes, kas liecina par pretendentu aizliegtu vienošanos, un vienlaikus par šo gadījumu ir konsultējies ar KP, saņemot iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Šajā gadījumā, apstiprinoties pasūtītāja aizdomām par pretendentu iespējamu iesaisti aizliegtā vienošanās, pasūtītājs varēs pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības konkrētajā iepirkumā.
Sākot ar 1. janvāri, pasūtītājiem ir pienākums prasīt KP atzinuma sniegšanu likumā paredzētajā termiņā, t.i., 10 darba dienu laikā. Ņemot vērā pasūtītāju un to ik gadu organizēto iepirkumu skaitu, kā arī jauno papildfunkciju resursietilpību, kas var ietver pasūtītāju sniegtās informācijas objektīvu un padziļinātu pārbaudi un kvalitatīva viedokļa sagatavošanu īsā periodā, kā arī KP pārstāvību Iepirkumu uzraudzības birojā un administratīvajās tiesās strīdu gadījumā, KP šobrīd nav piešķirti nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu PIL noteiktās jaunās papildu funkcijas īstenošanu. Tas savukārt apdraud atbalsta sniegšanu pasūtītājiem, identificējot karteļa vienošanās, KP ierobežoto resursu dēļ.
KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Lai mūsu iestāde pilnvērtīgi spētu īstenot Publiskā iepirkuma likuma grozījumos noteikto funkciju, nepieļaujot aizliegtu vienošanos īstenošanos iepirkumos, kā arī novēršot publisko resursu nelietderīgu izmantošanu, ceram uz valdības un Saeimas atbalstu, ka 2023. gada valsts budžetā tiks rasti arī likuma grozījumu pieņemšanas laikā solītie nepieciešamie resursi funkciju īstenošanai.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālāk