KP: 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas kavēšanās apdraud Konkurences padomes jaunās funkcijas veikšanu
1. janvārī stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas nosaka uzņēmumiem par konkurences tiesību pārkāpumiem liegumu piedalīties iepirkumos uz trim gadiem līdzšinējā gada vietā. Tāpat arī jaunu izslēgšanas kritēriju, pēc kura pasūtītāji var liegt uzņēmuma dalību iepirkumā, pirms tam konsultējoties ar Konkurences padomi (KP) un saņemot iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Tomēr, ievērojot 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas kavēšanos, KP nav piešķirts finansējums un nepieciešamie cilvēkresursi, lai īstenotu ar likumu noteikto funkciju.
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi PIL, kas nosaka uzņēmumu liegumu dalībai iepirkumos uz trīs gadu periodu līdzšinējā gada vietā. Vienlaikus grozījumi dod tiesības pasūtītājam lemt par pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma dalību iepirkumos, neskatoties uz noteikto liegumu, ja uzņēmums būs veicis nepieciešamās darbības “uzticamības atjaunošanai”. Tāpat PIL grozījumi paredz jaunu izslēgšanas kritēriju, pēc kura pasūtītāji var liegt uzņēmuma dalību iepirkumā. Proti, pasūtītāji var pretendentus izslēgt no iepirkuma ne tikai gadījumos, kad ir pieņemts KP lēmums par aizliegtu vienošanos, bet arī gadījumos, kad pats pasūtītājs konkrētā iepirkumā konstatē norādes, kas liecina par pretendentu aizliegtu vienošanos, un vienlaikus par šo gadījumu ir konsultējies ar KP, saņemot iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Šajā gadījumā, apstiprinoties pasūtītāja aizdomām par pretendentu iespējamu iesaisti aizliegtā vienošanās, pasūtītājs varēs pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības konkrētajā iepirkumā.
Sākot ar 1. janvāri, pasūtītājiem ir pienākums prasīt KP atzinuma sniegšanu likumā paredzētajā termiņā, t.i., 10 darba dienu laikā. Ņemot vērā pasūtītāju un to ik gadu organizēto iepirkumu skaitu, kā arī jauno papildfunkciju resursietilpību, kas var ietver pasūtītāju sniegtās informācijas objektīvu un padziļinātu pārbaudi un kvalitatīva viedokļa sagatavošanu īsā periodā, kā arī KP pārstāvību Iepirkumu uzraudzības birojā un administratīvajās tiesās strīdu gadījumā, KP šobrīd nav piešķirti nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu PIL noteiktās jaunās papildu funkcijas īstenošanu. Tas savukārt apdraud atbalsta sniegšanu pasūtītājiem, identificējot karteļa vienošanās, KP ierobežoto resursu dēļ.
KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Lai mūsu iestāde pilnvērtīgi spētu īstenot Publiskā iepirkuma likuma grozījumos noteikto funkciju, nepieļaujot aizliegtu vienošanos īstenošanos iepirkumos, kā arī novēršot publisko resursu nelietderīgu izmantošanu, ceram uz valdības un Saeimas atbalstu, ka 2023. gada valsts budžetā tiks rasti arī likuma grozījumu pieņemšanas laikā solītie nepieciešamie resursi funkciju īstenošanai.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk