Komunistu balsis par Latvijas neatkarību
Tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, arvien aktīvāk notiek vēršanās pret esošajām varas partijām un tiem, kuri Saeimā atrodas jau vairākus sasaukumus – tiek norādīts, ka pie varas grožiem joprojām sēž bijušie kompartijas biedri un biedrenes, tiek stāstīts par to, ka Latvijā ir izveidots čekistu un komunistiskās partijas biedru uzturēts noziedzīgs, mafiozs tīkls, kā arī nākts klajā ar aicinājumu nebalsot par konkrētām partijām, kurās šādu deputātu esot visvairāk.
Lai arī bijušo komunistu pozīcijas Latvijas politikā joprojām ir spēcīgas, apgalvojumi, ka viņi ir bīstami Latvijas valstij nav uzskatāmi par pamatotiem. Vēl vairāk – tieši tā saucamie komunisti balsoja par Latvijas neatkarību 1990. gadā, sniedzot mums iespēju šodien dzīvot brīvā valstī.
Kā zināms, Deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņēma Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā, un šis ir viens no Latvijas valsts atjaunošanas stūrakmeņiem. Un, lai cik ļoti dažādām populistu partijām to negribētos atzīt, par Latvijas neatkarību balsoja arī vairāki desmiti komunistu.
Tas bija lēmums, kurš prasīja lielu drosmi un bezbailību. Tas bija lēmums, kas palīdzēja uzsākt ceļu, lai izrautos no totalitāras varas režīma, un iegūt pašiem savu valsti. Lai dokuments iegūtu juridisku spēku, vajadzēja vismaz 134 balsis. Par vienu no Latvijas vēsturē svarīgākajiem dokumentiem balsoja arī desmitiem deputātu ar vēl komunista biedra karti kabatā.
Populisti šobrīd manipulē ar faktiem, lai skandinātu, ka Latvijas Republikas Saeimu pārstāv komunisti, tajā pašā laikā nepieminot šādu cilvēku pienesumu valsts neatkarības izcīnīšanā. To ir svarīgi atcerēties ikvienam brīžos, kad izdzirdam sašutušo populistu tukšo saucienus, zem kuriem slēpjas vienīgi akla varas kāre! Vai arī to visu var pateikt īsāk – tukšas mucas tālu skan.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk