Komunistu balsis par Latvijas neatkarību

Tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, arvien aktīvāk notiek vēršanās pret esošajām varas partijām un tiem, kuri Saeimā atrodas jau vairākus sasaukumus – tiek norādīts, ka pie varas grožiem joprojām sēž bijušie kompartijas biedri un biedrenes, tiek stāstīts par to, ka Latvijā ir izveidots čekistu un komunistiskās partijas biedru uzturēts noziedzīgs, mafiozs tīkls, kā arī nākts klajā ar aicinājumu nebalsot par konkrētām partijām, kurās šādu deputātu esot visvairāk.
Lai arī bijušo komunistu pozīcijas Latvijas politikā joprojām ir spēcīgas, apgalvojumi, ka viņi ir bīstami Latvijas valstij nav uzskatāmi par pamatotiem. Vēl vairāk – tieši tā saucamie komunisti balsoja par Latvijas neatkarību 1990. gadā, sniedzot mums iespēju šodien dzīvot brīvā valstī.
Kā zināms, Deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņēma Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā, un šis ir viens no Latvijas valsts atjaunošanas stūrakmeņiem. Un, lai cik ļoti dažādām populistu partijām to negribētos atzīt, par Latvijas neatkarību balsoja arī vairāki desmiti komunistu.
Tas bija lēmums, kurš prasīja lielu drosmi un bezbailību. Tas bija lēmums, kas palīdzēja uzsākt ceļu, lai izrautos no totalitāras varas režīma, un iegūt pašiem savu valsti. Lai dokuments iegūtu juridisku spēku, vajadzēja vismaz 134 balsis. Par vienu no Latvijas vēsturē svarīgākajiem dokumentiem balsoja arī desmitiem deputātu ar vēl komunista biedra karti kabatā.
Populisti šobrīd manipulē ar faktiem, lai skandinātu, ka Latvijas Republikas Saeimu pārstāv komunisti, tajā pašā laikā nepieminot šādu cilvēku pienesumu valsts neatkarības izcīnīšanā. To ir svarīgi atcerēties ikvienam brīžos, kad izdzirdam sašutušo populistu tukšo saucienus, zem kuriem slēpjas vienīgi akla varas kāre! Vai arī to visu var pateikt īsāk – tukšas mucas tālu skan.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk