KNAB priekšnieku, visticamāk, meklēs vēlreiz
Šodien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amata kandidātiem paredzēts rakstisks tests, taču, iespējams, uz to ieradīsies tikai četri no pieciem pretendentiem.
Bijušais muitas vadītājs Kalvis Vītoliņš, reaģējot uz Valsts kancelejas (VK) izteikumiem, ka konkurss varētu beigties bez rezultāta, apsver no tā izstāties. Viņš norāda gan uz likumdošanas nepilnībām, gan jaunās valdības nespēju šobrīd pieņemt lēmumus.
KNAB viss kā agrāk
«51 deputātu neviens nevar savākt, pat valdība nav savākusi. Kāpēc turpināt piedalīties šajā konkursā, ja izskatās, ka būs vēl viens,» pēc publiskās diskusijas ar KNAB amata kandidātiem sacīja K. Vītoliņš. Viņš norāda, ka konkursa laikā Saeima pieņēmusi jaunus nosacījumus, kā tiek meklēts KNAB priekšnieks, līdz ar to juridiski izvirzīto kandidātu var apstrīdēt. «Turklāt es televīzijā redzu, ka komisijas vadītāja Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane saka: ziniet, laikam neviens neatbilst, un mēs laikam varam neizvirzīt nevienu. Bet man vēl priekšā rakstu darbi!» ironizē K. Vītoliņš, kurš šobrīd apsver iespēju strādāt arī citās iestādēs.
Gadījumā, ja bijušais muitas vadītājs izlems no konkursa izstāties un amatā tiks iecelts kāds no citiem šobrīd izvirzītajiem pretendentiem, ir skaidri noprotams, ka KNAB turpinās realizēt pašreizējās biroja vadītājas Jutas Strīķes ieceres.
Visiem viena stabule
Bijušā politiķa Māra Gulbja, KNAB valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājas Ilzes Jurčas, viņas vietnieka Jaroslava Streļčenoka un KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītājas Lienītes Šikores vīzijas pēc būtības ir identiskas. Visi iebilst pret bijušā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša reģionālo reformu, visi uzskata, ka N. Vilnītis ir grāvis biroja darbību, vienprātīgi tiek arī uzsvērts, ka šobrīd birojā strādā vislabākie speciālisti un – būtiskākais – tajā neko nevajag mainīt. «Nākamajam vadītājam ir jārespektē, ka te strādā ļoti kompetentas personas un te nedrīkst strādāt ar autoritatīvām metodēm,» uzsver I. Jurča. Pēc M. Gulbja domām, jaunus darbiniekus birojā nevajag, jo «Alvis Vilks un Juta Strīķe, kuru pazīstu arī personīgi, strādā ļoti labi un pagājušajā gadā KNAB atšķirībā no policijas parādījis labus rezultātus».
Tāpat visi kandidāti vēlas panākt KNAB politisko neatkarību. Pēc I. Jurčas ieskatiem, būtu arī jāpalielina darbinieku iespējas ietekmēt biroja vadītāju, piemēram, uzliekot veto uz biroja darbiniekiem nesaprotamiem lēmumiem. Pēc viņas domām, būtu nepieciešams palielināt arī KNAB padomes pilnvaras ietekmēt biroja vadītāju. «Man tuvāks ir šis lēnais skandināvu modelis,» saka I. Jurča. Citi pretendenti gluži pretēji norāda, ka padomei jābūt iespējami nostāk no vadības grožiem.
Gulbis zinājis, kurš kontrolē Latviju
Vērtēšanas komisija konkursa rezultātus varētu paziņot rīt, taču ir pāragri spriest, vai kāds no kandidātiem tiks apstiprināts. Pēc Neatkarīgās novērojumiem, viskareivīgāk noskaņots cīņā ar korumpantiem ir M. Gulbis, kurš diskusijas laikā izteicās, ka līdz 2010. gadam Latviju kontrolējuši četri pieci cilvēki, bet visi pārējie bijuši izpildītāji – ganiņi. Šobrīd situācija esot mainījusies. Tāpat bijušā iekšlietu ministra rīcībā ir informācija par to, kā Jūrmalgeitas dalībnieki noslēpuši savu noziegumu pēdas. Tiesa, jājautā, cik patiesi ir M. Gulbja avoti, ja reiz viņš šo informāciju nav nodevis drošības iestādēm.
Kandidāti savas izredzes nekomentē, uzsverot, ka izvēle ir komisijas rokās.
***
kandidāti
Māris GULBIS, bijušais politiķis
Kalvis VĪTOLIŅŠ, bijušais muitas vadītājs
Ilze JURČA, KNAB
Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja
Lienīte ŠIKORE, KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja
Jaroslavs STREĻČENOKS, KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk