Klausoties «saldu» mūziku iespējams samazināt cukura patēriņu
Kā noskaidrojuši britu zinātnieki, kāri pēc saldumiem var samazināt klausoties «saldu» mūziku. Cilvēka garšas sajūtu iespējams manipulēt ar mūzikas tempa un instrumentu palīdzību.
Pasaulē ir izveidots īpašs mūzikas žanrs ar nosaukumu «skaņu garšvielām», kas liek cilvēku smadzenēm noticēt, ka apēstā ēdena garša ir, piemēram, daudz saldāka vai skabāka nekā patiesībā.
Tas būtu jauns veids kā pavāri varētu mazināt cukura un sāls lietošanu, nezaudējot ēdiena garšu, norāda Oksfordas universitātes eksperimentālās psiholoģijas profesors Čārlzs Spenss.
Spenss piebilst, ka tas būtu īstermiņa risinājums, norādot, ka ar skaņu palīdzību ēdiena garša var mainīties un smadzenēm var likties, ka ēdiens ir par 10 % saļāks, saldāks vai skabāks, tādējādi uzlabojot cilvēku veselību un veicinot veselīga dzīvesveida izplatīšanos. Eksperimenta laikā tika noskaidrots, ka zemas pūšaminstrumentu skaņas saistās ar kafijas rūgto garšu, savukārt augstas klavieru notis liek domāt, ka apēstais ēdiens ir saldāks.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) kā pieļaujamo cukura dienas devu pieaugušam cilvēkam noteikusi 12 tējkarotes, taču apsver iespēju samazināt noteikto devu uz pusi, ņēmot vērā, ka cukurā nav organismam svarīgu vielu kā vitamīnu, olbaltumvielu, veselīgo tauku un minerālvielu.
Vēl par tēmu:
Kā pamanīt emocionālās veselības problēmu pirmos signālus?
Fiziskos simptomus pamanīt mēdz būt vieglāk nekā emocionālos – stress un nogurums daudziem ir kļuvis par biežu ikdienas sastāvdaļu. Kā atpazīt brīdi, kad stress un emocionālā spriedze...
Lasīt tālākKrīzes situācijās plānots ieviest nacionālo viesabonēšanu
Lai krīzes situācijās iedzīvotājiem nodrošinātu sakaru iespējas, Saeima ceturtdien, 15. oktobrī, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā. Tie...
Lasīt tālākRudens brīvlaikā ceļojot: kurās ES valstīs var izmantot Latvijas e‑receptes
Nākamnedēļ skolēniem Latvijā sākas rudens brīvlaiks, un daudzas ģimenes jau nedēļas nogalē dodas ceļojumos. Latvijas Digitālās veselības centrs ir sagatavojis apkopojumu, kurās Eiropas...
Lasīt tālākPersonīgās finanses un kiberdrošība: Kā droši iepirkties un izmantot pakalpojumus tīklā
E-komercija, internetbankas un digitālie izklaides pakalpojumi ir kļuvuši par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Iespēja iegādāties preces, veikt rēķinu apmaku un izmantot izklaides iespējas...
Lasīt tālākSaeima pieņem reformu klīnisko universitāšu slimnīcu darbības modeļa maiņai
Saeima ceturtdien, 24.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Klīnisko universitāšu slimnīcu likumu. Tas paredz mainīt trīs lielo klīnisko universitāšu slimnīcu – Paula Stradiņa klīniskās...
Lasīt tālākAmbulatorā bērnu veselības aprūpe kā prioritāte – ne ātri, ne pietiekami, ne vienlīdzīgi
Bērnu veselības aprūpe likumā ir noteikta kā prioritāra, taču praksē nav izveidota sistēma, kas šo prioritāti nodrošinātu. Valsts nav noteikusi, kādiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem...
Lasīt tālāk37 % Latvijas iedzīvotāju pēc atvaļinājuma izjūt grūtības atgriezties ikdienas režīmā
Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā...
Lasīt tālākLētākas recepšu zāles pacientiem – no 1. jūlija valsts sedz farmaceita pakalpojuma maksu zālēm līdz 10 eiro
No 2026. gada 1. jūlija iedzīvotājiem, iegādājoties recepšu zāles, kuru cena nepārsniedz 10 eiro par iepakojumu, vairs nebūs jāmaksā farmaceita pakalpojuma maksa - to pilnā apmērā segs valsts. Šis...
Lasīt tālākZZS: Esošajā demogrāfiskajā situācijā nav pieļaujama finansējuma samazināšana Rīgas Dzemdību namam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst iecerēm mazināt finansējumu Rīgas Dzemdību namam, aicinot otrdien, 30.jūnijā, valdībā atlikt Veselības ministrijas virzīto jautājumu par...
Lasīt tālāk83% augstskolu pasniedzēju saskata kritiskās domāšanas riskus mākslīgā intelekta laikmetā, atklāj starptautiska aptauja
Mākslīgais intelekts ir kļuvis par ikdienas darba rīku augstākajā izglītībā, taču vienlaikus rada nopietnus izaicinājumus akadēmiskajam godīgumam un studentu kritiskajai domāšanai. To atklāj...
Lasīt tālāk
