Kalniņš: Magņitska likuma pieņemšana ir tiesiskas valsts goda lieta

Lai Latvija kopsolī ar citām demokrātiskām valstīm apliecinātu, ka aizstāv starptautisko taisnīgumu un cilvēktiesību ievērošanu un atzīst Krievijā nogalināto juristu Sergeju Magņitski par smagu cilvēktiesību pārkāpumu upuri, Saeimas Ārlietu komisija gatavo Saeimas lēmumprojektu, kurā parlaments pauž nosodījumu Krievijas varas iestāžu rīcībai Magņitska nāves apstākļu nepienācīgā izmeklēšanā, uzsver Latvijas atbildību vērsties pret klajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, finanšu krāpšanas shēmām un korupciju, kā arī paredz sankciju noteikšanu Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām, informē “Vienotība”.
Ojārs Kalniņš, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs: “Demokrātiskas valsts vērtības nekad nebūs savietojamas ar klajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, liela apmēra korupciju un naudas atmazgāšanu, tādēļ Latvijas kā tiesiskas valsts goda lieta ir ar parlamenta lēmumu demonstrēt skaidru nosodījumu ar Magņitska lietu saistītajai rīcībai un personām.”
Darbs pie Saeimas lēmumprojekta uzsākts jau pērnā gada rudenī, kad Ojārs Kalniņš oficiālās vizītes ietvaros Kanādā konsultējās ar Senāta Ārlietu komisijas vadītāju Reinelu Andrejčuku (Raynell Andreychuk), kura virzīja Magņitska likuma pieņemšanu Kanādas parlamentā, kā arī tikās ar Sergeja Magņitska advokātu Bilu Brauderu (Bill Browder), kurš aktīvi iestājas par Magņitska lietas nosodījumu demokrātiskajās pasaules valstīs.
Lēmumprojekts, ko, sadarbojoties vairāku Saeimā pārstāvēto frakciju deputātiem, izstrādā Saeimas Ārlietu komisija, paredz aicināt Ministru kabinetu iekļaut Latvijai nevēlamo personu sarakstā ar Magņitska lietu saistītus ārvalstniekus, tādējādi liedzot viņiem ieceļot Latvijā. Tāpat lēmumprojektā plānots iekļaut aicinājumu citiem Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu parlamentiem pieņemt Magņitska tiesību aktus, lai stiprinātu kopējo tiesiskuma vidi, kā arī paustu atbalstu iniciatīvai īstenot mērķtiecīgas Magņitska sankcijas Eiropas Savienības līmenī.
Līdz šim sankcijas, kas saistītas gan ar ieceļošanas liegumu, gan liegumu lietot valsts finanšu sistēmu, pieņemot atsevišķus tiesību aktus, kas simboliski nodēvēti Sergeja Magņitska vārdā, ir ieviesušas tādas valstis kā ASV, Kanāda, Lietuva, Igaunija, Lielbritānija.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk