• Tweet

Ja piepildītos kaut populārāko partiju sapņi par to, cik mandātu vēlētājs tām uzticēs nākamajā Saeimā, deputātiem ar steigu vajadzētu ķerties klāt nākamajiem Satversmes grozījumiem, lai pretēji dažviet izskanējušajām domām par Saeimas deputātu skaita samazināšanu to palielinātu. Taču statistika ir nepielūdzama, un eksperti lēš, ka drošas par iekļūšanu Saeimā un tai atvēlētajiem 100 mandātiem var būt tikai piecas partijas, raksta NRA.lv.

Tas, ka partijas, uzmundrinot pašas sevi un savus sekotājus, vēlēšanu kampaņas sākumā sit pie krūtīm un vēlēšanās sev prognozē vismaz nominālu uzvaru, ir pierasts un pašsaprotami. Tā vēl gada sākumā Latvijas Zemnieku savienības kongresā partijas priekšsēdētājs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis prognozēja, ka partija 13. Saeimā varētu iegūt vairāk par 30 mandātiem. Ņemot vērā, ka kopš neatkarības atgūšanas iegūt vairāk par 30 mandātiem izdevies tikai Latvijas ceļam (5. Saeimā 36 mandāti) un Vienotībai (10. Saeimā 33 mandāti), jau tad varēja pieņemt, ka ZZS veidojošās partijas līderis ir pārvērtējis pārstāvētās organizācijas popularitāti. To atzinis ir arī pats A. Brigmanis, kas īsi pirms vēlēšanām pārvērtējis savas prognozes un tagad uzskata, ka ZZS 13. Saeimā varētu pretendēt uz 20 mandātiem.

Uz līdzīgiem rezultātiem vēlēšanās cer arī Jaunā Konservatīvā partija (JKP). Tās Rīgas vēlēšanu apgabala līdere Juta Strīķe ir pārliecināta, ka partija 13. Saeimā ienāks ar 20 mandātiem, par spīti socioloģiskajām aptaujām, kas organizācijai uz šādiem rezultātiem cerēt neļauj. JKP līderi līdzīgi Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa dibinātās partijas KPV LV līderiem gan ir pārliecināti, ka socioloģiskās aptaujas nav uzticamas un tās tiek izmantotas, lai manipulētu ar sabiedrību.

Par to, ka nopietni vērtējamas izredzes iekļūt 13. Saeimā ir pieciem politiskajiem spēkiem, pārliecināts ir nereti par polittehnologu dēvētais publicists Mārcis Bendiks.

Ņemot vērā šo argumentu un sabiedrības neapmierinātību ar dzīves kvalitāti, KPV LV līderi A. Kaimiņš un partijas kandidāts premjerministra amatam Aldis Gobzems centās sevi un sabiedrību pārliecināt, ka partija 13. Saeimā iekļūs ar vairāk mekā 50 mandātiem. Pēdējā laikā gan arī A. Gobzems pārrevidējis savu prognozi un nu jau savās uzrunās vēlētājiem pieļauj, ka premjerministra amats partijai vairs nav garantēts.

12. Saeimā lielākās frakcijas – opozīcijā esošās Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs ar prognozēm līdz šim nav mētājies un arī pāris dienas pirms vēlēšanām Saskaņas izredzes vērtē uzmanīgi. Viņš nenoliedz, ka Saskaņa arī šajā sasaukumā varētu būt, ja ne lielākā, tad viena no lielākajām frakcijām noteikti, taču atgādina, ka situāciju var krasi mainīt Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības iekļūšana parlamentā. Nevienas socioloģiskās aptaujas dati gan neuzrāda, ka šī partija varētu pārvarēt piecu procentu barjeru.

Savukārt Nacionālā apvienība, kuras viens no biežāk izmantotajiem trumpjiem ir pretstāve par prokremlisku dēvētajai Saskaņai, vismaz ārēji neizrāda, ka tā partiju reitingiem pievērš ievērību, un atgādina, ka katrās vēlēšanās apvienības rezultāti ir ievērojami labāki par prognozētajiem.

Par to, ka nopietni vērtējamas izredzes iekļūt 13. Saeimā ir pieciem politiskajiem spēkiem, pārliecināts ir nereti par polittehnologu dēvētais publicists Mārcis Bendiks. Pārējās divas līdz trīs partijas ar potenciālu iekļūt Saeimā pagaidām aptauju rezultātos balansē ap piecu procentu robežu.

Turklāt politisko norišu eksperts uzskata, ka pretēji 12. Saeimas vēlēšanām, kad rezultātus daudzmaz precīzi varēja prognozēt pat nedēļu pirms vēlēšanām, šobrīd situāciju būtiski ietekmē elektroniskā vide. «Vecie stabilie avoti nespēj novērtēt to efektu, ko atstās kaut kādi pēdējo stundu notikumi kibervidē. Iepriekšējās vēlēšanās pēdējās stundas neko neietekmēja. Šobrīd ir pretēja situācija, jo ziņas izplatās ātrāk, nekā televīzija un avīzes spēj pastāstīt,» skaidro M. Bendiks.

Tikmēr Delfi un Kantar TNS no 25. līdz 27. septembri veiktās aptaujas dati liecina, ka izredzes iekļūt Saeimā ir Saskaņai, ZZS, KPV LV, Nacionālajai apvienībai, Jaunajai Konservatīvajai partijai, Attīstībai/Par! un Jaunajai Vienotībai, no kurām trīs populārākās partijas ir pirmās trīs.

Foto: Saeimas kanceleja