Kad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts līgums par fiksētu elektrības cenu vidēja izmēra dzīvoklim var sniegt ap 120 eiro ietaupījumu gadā, bet privātmājai – pat līdz 250 eiro atkarībā no tā, kurā brīdī noslēgts līgums. Kādos gadījumos mājsaimniecībām piemērotāks ir līgums par fiksētu cenu un kad ir visizdevīgāk to slēgt, skaidro energokompānijas Enefit Komercdepartamenta vadītājs Edgars Cvetkovs.
Kam der fiksētais, kam – dinamiskais?
Fiksētais līgums ļauj mājsaimniecībām vieglāk plānot savus izdevumus, jo nodrošina nemainīgu cenu par kilovatstundu visā līgumā noteiktajā periodā – 12, 18 vai 24 mēnešus atkarībā no klienta izvēles. Cenu līguma darbības periodā neietekmē sezonalitāte un citi vairumtirdzniecības faktori.
Savukārt iegādājoties elektroenerģiju par biržas cenu, var nākties pielāgot savus ikdienas paradumus: lai gūtu maksimālo izdevīgumu no dinamiskajiem tarifu plāniem, ir svarīgi sekot līdzi biržas cenu svārstībām un tērēt elektrību stundās, kad cena ir zemāka.
“Lai arī vēsturiski biržas cena ir bijusi izdevīgāka, it sevišķi klientiem, kuriem ir iespēja uzstādīt saules paneļus un baterijas, cilvēki tomēr nelabprāt maina savus patēriņa paradumus. Enefit pieredze rāda, ka ap 70–80 % mājsaimniecību meklē nevis zemāko cenu biržā, bet gan pieņemamu cenu bezrūpīgākai ikdienai, tāpēc izvēlas fiksētas cenas līgumus,” skaidro Enefit Komercdepartamenta vadītājs Edgars Cvetkovs.
Vai sezonalitātei ir nozīme?
Vēsturiski sezonalitāte ir bijusi vērā ņemams elektroenerģijas cenu veidošanās aspekts, jo pavasaros, Daugavā ceļoties palu ūdeņiem, elektrība ir maksājusi krietni lētāk. Pēdējos gados, attīstoties enerģijas ieguvei no citiem atjaunīgajiem resursiem, sezonalitāte vairs nav tik izteikta. Tomēr pavasarī un vasarā, kad saule spīd visspožāk un ūdenskrātuvēs ir vairāk ūdens, cenas likumsakarīgi mēdz būt zemākas. Piemēram, jūnijā netipiski vēsie, lietainie un vējainie laikapstākļi ļāva saražot ievērojami vairāk hidroenerģijas un vēja enerģijas un līdz ar to samazināt vidējo elektroenerģijas cenu par 37 % salīdzinājumā ar maiju.
Edgars Cvetkovs uzsver – neviens tirgotājs nevar paredzēt, kāda būs elektrības cena nākamā gada aprīlī, tomēr, visticamāk, labāka nekā novembrī, – vismaz spriežot pēc vēsturiskajiem datiem par pēdējiem 10 gadiem.
“Lai pēc iespējas izdevīgāk nofiksētu cenu arī tajos periodos, kad elektrības cenai ir tendence pieaugt, – rudenī vai ziemā, – es ieteiktu, pirmkārt, neatstāt līguma pārslēgšanu uz pēdējo brīdi, lai nebūtu obligāti jāpērk tas, kas tajā brīdī ir pieejams par jebkādu cenu. Un, otrkārt, plānot līguma periodu tā, lai tas iekļautu iespējami vairāk pavasara un vasaras mēnešu. Tas ļaus kopējai cenai par visu periodu būt zemākai,” iesaka eksperts.
Kā noslēgt visizdevīgāko līgumu ar fiksētu elektroenerģijas cenu?
• Izvērtējiet savus paradumus: ja jums ir svarīgas ērtības un stabilitāte un jūs zināt, ka negribēsiet pielāgoties biržas cenu svārstībām, ir vērts izvēlēties fiksētu cenu.
• Slēdzot līgumu, izvēlieties tādu periodu, kas ietver iespējami vairāk sezonu ar dabiski zemākām elektrības cenām – pavasari un vasaru.
• Šādi fiksējot cenu, klients visu līguma periodu būs pasargāts arī no citiem riskiem: elektroenerģijas cenu veido daudzi faktori, t. sk. ģeopolitiskā situācija, ārkārtēji laikapstākļi un citi notikumi. Tā kā Baltija gada griezumā ir elektroenerģijas deficīta apgabals un ir atkarīga no starpsavienojumiem ar Rietumeiropu un Skandināviju, elektroenerģijas cenu var būtiski palielināt, piemēram, neplānoti starpsavienojumu pārrāvumi. Klientus ar fiksētas cenas līgumu šādi pavērsieni neietekmē.
• Izsveriet, cik svarīgs jums ir ilgtspējas aspekts. Enefit no 1. jūlija ir vienīgais tirgotājs Latvijā, kas visiem mājsaimniecību klientiem bez papildu maksas nodrošina 100 % zaļo elektrību. Tādējādi ikviens var mazināt savu ietekmi uz vidi, izmantojot enerģiju, kas ražota no atjaunīgiem energoresursiem, neradot kaitīgas emisijas un piesārņojumu. Zaļā elektrība iekļauta visos elektroenerģijas iegādes līgumos – gan ar fiksētu, gan biržas cenu. Kā rāda Enefit novērojumi, piedāvājot klientiem to pašu cenu, vairums labprātāk izvēlas zaļo enerģiju.
Vēl par tēmu:
LDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālāk