Kad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?

Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts līgums par fiksētu elektrības cenu vidēja izmēra dzīvoklim var sniegt ap 120 eiro ietaupījumu gadā, bet privātmājai – pat līdz 250 eiro atkarībā no tā, kurā brīdī noslēgts līgums. Kādos gadījumos mājsaimniecībām piemērotāks ir līgums par fiksētu cenu un kad ir visizdevīgāk to slēgt, skaidro energokompānijas Enefit Komercdepartamenta vadītājs Edgars Cvetkovs.
Kam der fiksētais, kam – dinamiskais?
Fiksētais līgums ļauj mājsaimniecībām vieglāk plānot savus izdevumus, jo nodrošina nemainīgu cenu par kilovatstundu visā līgumā noteiktajā periodā – 12, 18 vai 24 mēnešus atkarībā no klienta izvēles. Cenu līguma darbības periodā neietekmē sezonalitāte un citi vairumtirdzniecības faktori.
Savukārt iegādājoties elektroenerģiju par biržas cenu, var nākties pielāgot savus ikdienas paradumus: lai gūtu maksimālo izdevīgumu no dinamiskajiem tarifu plāniem, ir svarīgi sekot līdzi biržas cenu svārstībām un tērēt elektrību stundās, kad cena ir zemāka.
“Lai arī vēsturiski biržas cena ir bijusi izdevīgāka, it sevišķi klientiem, kuriem ir iespēja uzstādīt saules paneļus un baterijas, cilvēki tomēr nelabprāt maina savus patēriņa paradumus. Enefit pieredze rāda, ka ap 70–80 % mājsaimniecību meklē nevis zemāko cenu biržā, bet gan pieņemamu cenu bezrūpīgākai ikdienai, tāpēc izvēlas fiksētas cenas līgumus,” skaidro Enefit Komercdepartamenta vadītājs Edgars Cvetkovs.
Vai sezonalitātei ir nozīme?
Vēsturiski sezonalitāte ir bijusi vērā ņemams elektroenerģijas cenu veidošanās aspekts, jo pavasaros, Daugavā ceļoties palu ūdeņiem, elektrība ir maksājusi krietni lētāk. Pēdējos gados, attīstoties enerģijas ieguvei no citiem atjaunīgajiem resursiem, sezonalitāte vairs nav tik izteikta. Tomēr pavasarī un vasarā, kad saule spīd visspožāk un ūdenskrātuvēs ir vairāk ūdens, cenas likumsakarīgi mēdz būt zemākas. Piemēram, jūnijā netipiski vēsie, lietainie un vējainie laikapstākļi ļāva saražot ievērojami vairāk hidroenerģijas un vēja enerģijas un līdz ar to samazināt vidējo elektroenerģijas cenu par 37 % salīdzinājumā ar maiju.
Edgars Cvetkovs uzsver – neviens tirgotājs nevar paredzēt, kāda būs elektrības cena nākamā gada aprīlī, tomēr, visticamāk, labāka nekā novembrī, – vismaz spriežot pēc vēsturiskajiem datiem par pēdējiem 10 gadiem.
“Lai pēc iespējas izdevīgāk nofiksētu cenu arī tajos periodos, kad elektrības cenai ir tendence pieaugt, – rudenī vai ziemā, – es ieteiktu, pirmkārt, neatstāt līguma pārslēgšanu uz pēdējo brīdi, lai nebūtu obligāti jāpērk tas, kas tajā brīdī ir pieejams par jebkādu cenu. Un, otrkārt, plānot līguma periodu tā, lai tas iekļautu iespējami vairāk pavasara un vasaras mēnešu. Tas ļaus kopējai cenai par visu periodu būt zemākai,” iesaka eksperts.
Kā noslēgt visizdevīgāko līgumu ar fiksētu elektroenerģijas cenu?
• Izvērtējiet savus paradumus: ja jums ir svarīgas ērtības un stabilitāte un jūs zināt, ka negribēsiet pielāgoties biržas cenu svārstībām, ir vērts izvēlēties fiksētu cenu.
• Slēdzot līgumu, izvēlieties tādu periodu, kas ietver iespējami vairāk sezonu ar dabiski zemākām elektrības cenām – pavasari un vasaru.
• Šādi fiksējot cenu, klients visu līguma periodu būs pasargāts arī no citiem riskiem: elektroenerģijas cenu veido daudzi faktori, t. sk. ģeopolitiskā situācija, ārkārtēji laikapstākļi un citi notikumi. Tā kā Baltija gada griezumā ir elektroenerģijas deficīta apgabals un ir atkarīga no starpsavienojumiem ar Rietumeiropu un Skandināviju, elektroenerģijas cenu var būtiski palielināt, piemēram, neplānoti starpsavienojumu pārrāvumi. Klientus ar fiksētas cenas līgumu šādi pavērsieni neietekmē.
• Izsveriet, cik svarīgs jums ir ilgtspējas aspekts. Enefit no 1. jūlija ir vienīgais tirgotājs Latvijā, kas visiem mājsaimniecību klientiem bez papildu maksas nodrošina 100 % zaļo elektrību. Tādējādi ikviens var mazināt savu ietekmi uz vidi, izmantojot enerģiju, kas ražota no atjaunīgiem energoresursiem, neradot kaitīgas emisijas un piesārņojumu. Zaļā elektrība iekļauta visos elektroenerģijas iegādes līgumos – gan ar fiksētu, gan biržas cenu. Kā rāda Enefit novērojumi, piedāvājot klientiem to pašu cenu, vairums labprātāk izvēlas zaļo enerģiju.
Vēl par tēmu:
Aptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālāk