Kā sākt krāt šogad?

Uzkrājumu veidošana ir prasme, ko mūsdienās var ietekmēt gan izmaiņas likumdošanā, gan moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Bankas Citadele eksperti skaidro, kas jāņem vērā, ja šogad vēlies iekrāt kāda mērķa sasniegšanai.
Krāšanā liela nozīme ir ne tikai ikmēnešu ieņēmumu apjomam un izdevumiem, bet arī mērķtiecībai, pārliecībai un spējai kontrolēt savus tēriņus. Veiksmīgas uzkrājumu veidošanas pamatā ir rūpīga plānošana un regulāra sava budžeta pārskatīšana. Samērīgiem jābūt arī mērķiem, kam tiek krāta nauda, lai ilgtermiņā nezustu motivācija.
Pārskati savus abonementus
“Laikā, kad mūsu ikdienu pārpludina abonementu pakalpojumi, ir vērts pārliecināties, vai tie neiecērt robu ikdienas budžetā. Pārskati visus savus abonementus – straumēšanas pakalpojumus, digitālos žurnālus, lietotnes – un atcel tos, kurus izmanto retāk. Lai veiktu abonementu auditu, pārskati savu bankas karšu izrakstus, e-pastu un platformu kontu iestatījumus,” iesaka Toms Stārosts, bankas Citadele Baltijas klientu apkalpošanas daļas vadītājs.
Arvien vairāk pakalpojumu sniedzēju piedāvā iespēju apvienot vairāku mājsaimniecību kontus un tādējādi ietaupīt naudu. Piemēram, YouTube Premium ģimenes plāns var būt izdevīgāks nekā YouTube Premium individuālais konts.
Pēc audita apkopo visus aktīvos abonementus vienuviet – izveido sarakstu ar abonementu nosaukumu, izmaksām, norēķinu un lietošanas biežumu. Šāds vizuāls attēlojums palīdzēs noteikt, kurus pakalpojumus lieto bieži un no kuriem varētu atteikties.
Ienākumu un izdevumu plūsma
Pārskati ienākumu un izdevumu plūsmu pēdējā gada laikā. Visticamāk, atklāsi, ka ikdienā iztērē nelielas summas, piemēram, našķos vai maltītēs ārpus mājas, taču mēneša vai gada griezumā tie ir vairāki simti eiro. Arī ātrā mode un izklaides veido ievērojamu daļu ikmēneša izdevumu. Aprēķini, cik naudas būtu iespējams ietaupīt, paredzot izdevumus tikai ikdienas vajadzībām, un vai ir kāda pozīcija, no kuras esi gatavs uz laiku atteikties.
Iestati automatizēto maksājumu uzkrājumiem
Ja ir iespēja, ieteicams izveidot regulārus maksājumus, kas konkrētā mēneša datumā, piemēram, algas dienā, pārskaita attiecīgu naudas summu uz kontu, kas nošķirts no ikdienas tēriņiem.
“Samaksā sev vispirms” pieejai ir vairākas priekšrocības – pirmkārt, uzkrājuma veidošanai paredzēto naudu tu pārskaiti uzreiz, un kārdinājums to iztērēt ir mazāks. Otrkārt, ja naudu krāj atsevišķā kontā, kur redzams uzkrājuma pieaugums, tas var kalpot kā papildu motivācija. Treškārt, ja izvēlēsies uzkrājumus veikt krājkontā, tas nodrošinās papildu procentu pieaugumu.
Ieguldot ņem vērā nodokļu izmaiņas
Daļa iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai savu naudu iegulda dažādos aktīvos, finanšu tirgos vai arī investējot pensiju 3. līmenī. Jāņem vērā, ka no šī gada Latvijā ir aktuālas izmaiņas likumdošanā, kas paredz kapitāla pieauguma nodokļa kāpumu no 20 % uz 25,5 %. Tas nozīmē – ja veic darījumus ar kapitāla aktīviem, piemēram, uzņēmumu akcijām, dārgmetāliem, virtuālajām valūtām, nekustamo īpašumu, tad peļņas gadījumā tavs ienesīgums būs mazāks nekā līdz šim.
No šī gada ir izmaiņas arī pensiju sistēmā – turpmāk darba devējam pensiju 2. līmenī ir pienākums iemaksāt 5 %, nevis 6 % no darbinieka bruto algas. Tāpēc neesi pārsteigts, ja tava pensiju 2. līmeņa konta izrakstā ikmēneša iemaksas ir kļuvušas mazākas. Šajā situācijā var pieaugt pensiju 3. līmeņa iemaksu nozīme, it sevišķi tiem iedzīvotājiem, kuriem tuvojas pensionēšanās vecums un kuri veido iekrājumus ar domu par vecumdienām. Vienlaikus gan šīs izmaiņas nozīmē arī to, ka no savas 2025. gadā iemaksātas naudas 2026. gadā varēsi atgūt vairāk.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk