Kā sākt krāt šogad?

Uzkrājumu veidošana ir prasme, ko mūsdienās var ietekmēt gan izmaiņas likumdošanā, gan moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Bankas Citadele eksperti skaidro, kas jāņem vērā, ja šogad vēlies iekrāt kāda mērķa sasniegšanai.
Krāšanā liela nozīme ir ne tikai ikmēnešu ieņēmumu apjomam un izdevumiem, bet arī mērķtiecībai, pārliecībai un spējai kontrolēt savus tēriņus. Veiksmīgas uzkrājumu veidošanas pamatā ir rūpīga plānošana un regulāra sava budžeta pārskatīšana. Samērīgiem jābūt arī mērķiem, kam tiek krāta nauda, lai ilgtermiņā nezustu motivācija.
Pārskati savus abonementus
“Laikā, kad mūsu ikdienu pārpludina abonementu pakalpojumi, ir vērts pārliecināties, vai tie neiecērt robu ikdienas budžetā. Pārskati visus savus abonementus – straumēšanas pakalpojumus, digitālos žurnālus, lietotnes – un atcel tos, kurus izmanto retāk. Lai veiktu abonementu auditu, pārskati savu bankas karšu izrakstus, e-pastu un platformu kontu iestatījumus,” iesaka Toms Stārosts, bankas Citadele Baltijas klientu apkalpošanas daļas vadītājs.
Arvien vairāk pakalpojumu sniedzēju piedāvā iespēju apvienot vairāku mājsaimniecību kontus un tādējādi ietaupīt naudu. Piemēram, YouTube Premium ģimenes plāns var būt izdevīgāks nekā YouTube Premium individuālais konts.
Pēc audita apkopo visus aktīvos abonementus vienuviet – izveido sarakstu ar abonementu nosaukumu, izmaksām, norēķinu un lietošanas biežumu. Šāds vizuāls attēlojums palīdzēs noteikt, kurus pakalpojumus lieto bieži un no kuriem varētu atteikties.
Ienākumu un izdevumu plūsma
Pārskati ienākumu un izdevumu plūsmu pēdējā gada laikā. Visticamāk, atklāsi, ka ikdienā iztērē nelielas summas, piemēram, našķos vai maltītēs ārpus mājas, taču mēneša vai gada griezumā tie ir vairāki simti eiro. Arī ātrā mode un izklaides veido ievērojamu daļu ikmēneša izdevumu. Aprēķini, cik naudas būtu iespējams ietaupīt, paredzot izdevumus tikai ikdienas vajadzībām, un vai ir kāda pozīcija, no kuras esi gatavs uz laiku atteikties.
Iestati automatizēto maksājumu uzkrājumiem
Ja ir iespēja, ieteicams izveidot regulārus maksājumus, kas konkrētā mēneša datumā, piemēram, algas dienā, pārskaita attiecīgu naudas summu uz kontu, kas nošķirts no ikdienas tēriņiem.
“Samaksā sev vispirms” pieejai ir vairākas priekšrocības – pirmkārt, uzkrājuma veidošanai paredzēto naudu tu pārskaiti uzreiz, un kārdinājums to iztērēt ir mazāks. Otrkārt, ja naudu krāj atsevišķā kontā, kur redzams uzkrājuma pieaugums, tas var kalpot kā papildu motivācija. Treškārt, ja izvēlēsies uzkrājumus veikt krājkontā, tas nodrošinās papildu procentu pieaugumu.
Ieguldot ņem vērā nodokļu izmaiņas
Daļa iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai savu naudu iegulda dažādos aktīvos, finanšu tirgos vai arī investējot pensiju 3. līmenī. Jāņem vērā, ka no šī gada Latvijā ir aktuālas izmaiņas likumdošanā, kas paredz kapitāla pieauguma nodokļa kāpumu no 20 % uz 25,5 %. Tas nozīmē – ja veic darījumus ar kapitāla aktīviem, piemēram, uzņēmumu akcijām, dārgmetāliem, virtuālajām valūtām, nekustamo īpašumu, tad peļņas gadījumā tavs ienesīgums būs mazāks nekā līdz šim.
No šī gada ir izmaiņas arī pensiju sistēmā – turpmāk darba devējam pensiju 2. līmenī ir pienākums iemaksāt 5 %, nevis 6 % no darbinieka bruto algas. Tāpēc neesi pārsteigts, ja tava pensiju 2. līmeņa konta izrakstā ikmēneša iemaksas ir kļuvušas mazākas. Šajā situācijā var pieaugt pensiju 3. līmeņa iemaksu nozīme, it sevišķi tiem iedzīvotājiem, kuriem tuvojas pensionēšanās vecums un kuri veido iekrājumus ar domu par vecumdienām. Vienlaikus gan šīs izmaiņas nozīmē arī to, ka no savas 2025. gadā iemaksātas naudas 2026. gadā varēsi atgūt vairāk.
Vēl par tēmu:
Gada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākIedzīvotāji galvenokārt svētkiem paredzējuši tēriņus līdz 150 eiro
Šogad svētku tēriņi Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas mēreni, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits,...
Lasīt tālākAptauja: vairākums Latvijas uzņēmumu sadarbību ar komercbankām vērtē kā labu
Pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies uzņēmumu un komercbanku sadarbība finanšu pakalpojumu pieejamības jomā. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma SIA “RAIT Custom Research Baltic” veiktā...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākVairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālāk