Jaunzeme: Lai arī no Krievijas un Baltkrievijas nevar vest preces, kas dod viņiem ienākumus, ir mēģinājumi to darīt
Līdz šim konstatēti vairāk nekā 1300 pārkāpumi, kas saistīti ar sankcionēto preču veidu ievešanu un izvešanu, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.
“Līdz šai dienai konstatēti vairāk nekā 1300 pārkāpumi. Vēl viens būtisks pārkāpumu veids, ko kontrolējam – ES ieviesusi arī skaidras naudas izvešanas ierobežojumu – konstatēti 72 gadījumi, kad ir bijuši mēģinājumi to darīt. Ir 37 kodi, kurus nedrīkst ievest un izvest. No Krievijas un Baltkrievijas nevar vest preces, kas dod viņiem ienākumus – kokmateriāli, ogles, bet tajā virzienā nedrīkst vest tādas lietas, kas var stiprināt viņu militāro spēju – viss saistīts ar elektroniku u.c.,” sacīja Jaunzeme.
Pēc viņas teiktā, ir ierosināti vairāk nekā 30 kriminālprocesi: “Viņi cenšas apiet šo sankciju režīmu, mainot preču kodus. Neuzskatām, ka tā ir nejaušība.”
“Vispārsteidzošākais bija pagājušajā nedēļā. Labi, ka mūsu muitai ir spēja atklāt šo visu. Sākotnēji domāja, ka tā ir sankcijas prece, jo tie bija kokmateriāli no Krievijas, bet izrādījās, ka tie ir pilni ar cigaretēm. Cilvēki ir slēpuši kontrabandu sankcijas precē,” atzina Jaunzeme.
Savukārt runājot par situāciju nodokļos, Jaunzeme norādīja: “Vēl joprojām ir ļoti pozitīva tendence darbaspēka nodokļos. Tie pildās 15% virs plāna. Arī sociālās apdrošināšanas iemaksas pildās. PVN liels pieaugums šobrīd nav un vēl sliktāka situācija šobrīd sāk veidoties akcīzē. Taupības pasākumi, protams, atstāj iespaidu.”
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk