• Tweet

Tikai pagājušajā nedēļā ieceltā valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) jaunā valde drīzumā arī tiks nomainīta – sarunā ar Neatkarīgo uzsver Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā negaidīti tika nomainīta visa VNĪ valde, vietā ieceļot divas ļoti augstas valsts amatpersonas – Valsts kases pārvaldnieku Kasparu Āboliņu un Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieci Olgu GeitusEitvinu.

Tehnisks risinājums

Kompetenti avoti negaidītās izmaiņas skaidro ar valdošās koalīcijas kodola lēmumu ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu atrisināt tehniskā veidā, t. i., izslēdzot attiecīgos nekustamos īpašumus no VNĪ pamatkapitāla. Valdošās koalīcijas kodols par labu šādam risinājumam izšķīries, jo ministra Gaida Bērziņa demisija īsi pirms ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizītes Latvijā parādīja, ka restitūcijas jautājuma politisks risinājums šobrīd nav iespējams. Bet H. Klintone vizītes laikā pauda «stingru» atbalstu ebreju īpašumu restitūcijai.

Finanšu ministrijas oficiālais skaidrojums, kāpēc pagājušajā nedēļā tika nomainīta visa VNĪ valde, ir ierēdnieciski sarežģīts, no sabiedrisko attiecību tehnoloģiju viedokļa, aizkustinošs, bet tas nekādi nav pretrunā ar iepriekšminēto versiju par valdes nomaiņas saistību ar īpašumu restitūcijas jautājumu.

Atbilstīgi oficiālajam skaidrojumam diviem VNĪ valdes locekļiem – Jānim Komisaram un Inesei OdiņaiLaizānei – jau jūnijā tuvojies pilnvaru beigu termiņš, tāpēc VNĪ kapitāla daļu turētāja FM izsludinājusi publisku konkursu. Šis konkurss beidzies ar «daļējiem rezultātiem», jo viena persona vakantajam amatam atrasta. Tās vārdu FM gan izpaust nevarot, jo ar šo personu turpinās sarunas par darba līguma nosacījumiem. Līdz ar to VNĪ palikusi ar vienu valdes locekli – Agri Balodi. Bet tad, kā gadījies, kā ne, arī A. Balodis tieši tobrīd nolēmis atstāt augsto, labi apmaksāto amatu «personisku iemeslu dēļ». Valsts kapitāla daļas turētājai FM valsts sekretārei Sanitai Bajārei bijis jārīkojas, tāpēc VNĪ valdē iecelts K. Āboliņš un O. GeitusEitvina.

Ierastā prakse

Uz Neatkarīgās jautājumu, vai tad konkursā uz VNĪ valdes locekļu vietām nepiedalījās līdzšinējie valdes locekļi, kurus tad varētu apstiprināt uz vēl vienu pilnvaru termiņu, A. Jarockis atturējās atbildēt.

Uz jautājumu, vai interešu konflikta novēršanas likuma garam un labas pārvaldības principiem atbilst fakts, ka Valsts kases pārvaldnieka amats tiek savienots ar VNĪ valdes priekšsēdētāja amatu un Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieka amats tiek savienots ar VNĪ valdes locekļa amatu, A. Jarockis atbildēja, ka tā ir valsts pārvaldē «ierasta prakse». Kā līdzvērtīgu amatu apvienošanas piemēru viņš nosauca Satiksmes ministrijas valsts sekretāra deleģēšanu darbam brīvostas valdē. A. Jarockis arī uzsvēra, ka FM visi labi saprot – pašreizējā situācija nav uz ilgu laiku un tūlīt tiks izsludināts jauns konkurss uz VNĪ valdes locekļu amatiem.

Uz jautājumu, vai jaunās valdes galvenais uzdevums tagad būs sakārtot ebreju īpašumu restitūciju, A. Jarockis atbildēja, ka valdība pagaidām nav devusi FM nekādus rīkojumus šajā jautājumā. Turklāt ebreju īpašumu restitūcijas jautājums esot vispirms jāatrisina politiski, teica A. Jarockis.

Eksotisks piesitiens

Neatkarīgā jau rakstīja, ka atlaistos (vai aizgājušos?) VNĪ valdes locekļus FM savulaik oficiāli raksturoja kā ļoti kompetentus nekustamo īpašumu un būvniecības jautājumos. Diviem no viņiem, visticamāk, ir visaugstākais atbalsts pašreizējā politiskajā elitē. Piemēram, J. Komisars savulaik ieņēma augstus amatus Latvijas Bankas Būvniecības pārvaldē un Saimniecības pārvaldē, kur ieguva Einara Repšes uzticību. Par to liecina fakts, ka VNĪ valdes priekšsēdētāja amatu viņš ieguva tieši tad, kad finanšu ministrs bija E. Repše. Turklāt viņa pašreizējā no darba atbrīvotāja VNĪ valsts kapitāla daļas turētāja S. Bajāre arī ir nākusi no Latvijas Bankas.

Savukārt I. OdiņaLaizāne tiek uzskatīta par ietekmīgās premjera Valda Dombrovska biroja vadītājas un sievas Ārijas Dombrovskas biznesa partneres Sandras Bukanes draudzeni. Publiskos avotos gan šai draudzībai apstiprinājumu nav izdevies atrast. Fakts, ka abas kundzes savulaik vienā laikā bijušas VNĪ valdes locekles, vēl neko neliecina. Tāpat par draudzību vēl neliecina amatpersonu deklarācijās atrodamais fakts, ka S. Bukanei pieder dzīvoklis ekskluzīvajā Atlantijas okeāna kūrortā, Portugālei piederošajā Madeiras salā, bet I. OdiņaiLaizānei dzīvoklis pieder Madeiras salas galvaspilsētā Furšalā. Madeirā ir 250 000 iedzīvotāju, līdz ar to teorētiski ir iespējams, ka divas latvietes svešajā zemē nekad nav pasēdējušas nedz pie madeiras glāzītes, nedz patērzējušas par Latvijas veiksmes stāstu, baudot espetada (tradicionāls madeiriešu ēdiens).

Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats