• Tweet

Šodien, 22. jūlijā, aprit pieci mēneši kopš politiķis Aivars Lembergs atrodas apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā. Nesen Lembergs ir pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par piespriests piecu gadu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija un 20 000 eiro liels sods.

Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa spriedumu tā dēvētajā Aivara Lemberga krimināllietā paziņoja 22. februārī. Lai arī Kriminālprocesa likums nosaka, ka tiesai jāņem vērā nesamērīgais tiesvedības un pirmstiesas izmeklēšanas ilgums, kas nozīmē, ka samērīgi būtu izraudzīties sodu nesaistītu ar brīvības atņemšanu, Lembergs pēc sprieduma nolasīšanas tika apcietināts. Vēl vairāk – tiesa nav pamatojusi politiķa apcietināšanu, uz ko savā atzinumā norādījis arī tiesībsargs Juris Jansons, konstatējot Lemberga tiesību uz brīvību pārkāpumu.

“Konkrētajā lietā Lemberga apcietinājums tiesas saīsinātajā spriedumā vispār nekādā veidā netika pamatots. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa savā saīsinātajā spriedumā nav sniegusi pilnīgu nekādu pamatojumu un analīzi, kāpēc konkrētajā gadījumā ir piemērojams apcietinājums, nevis saglabājams vai nosakāms kāds cits personas tiesību mazāk ierobežojošs drošības līdzeklis, tiesībsargs konstatē Aivara Lemberga Satversmes 94. pantā un Konvencijas 5. panta 1. punktā noteikto tiesību uz brīvību pārkāpumu,” pausts Jansona atzinumā.

Pats Lembergs norādījis, ka tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) paziņojums, ka visbargākā drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošana pret viņu ir “ļoti pamatota” viennozīmīgi pierāda Tieslietu padomes locekļa Bordāna līdzdalību tiesas sprieduma sastādīšanā, tai skaitā par apcietinājuma piemērošanu.

Saskaņā ar prokuratūras versiju, Lembergs apsūdzēts it kā par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tā saistīta ar kukuļa izspiešanu, periodā no 1994. gada beigām līdz 1995. gada februārim. Šajā apsūdzībā ir divas epizodes.

Par Lemberga, iespējams, nelikumīgo apcietinājumu līdz šim runāts daudz – atklātas gan būtiskas pretrunas Lemberga lietas saīsinātajā tiesas spriedumā, gan vērsta uzmanību uz faktu, ka Lemberga lietas tiesnese Irīna Jansone tikai sešas dienas pirms lēmuma paaugstināta amatā, kā rezultātā viņa kļuva par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieci un šīs tiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāju.

Arī nesen paziņotais pilnais spriedums bažas nav novērsis. Lemberga advokāts Māris Grudulis žurnālistiem norādījis, ka tiesas nolēmums aizstāvības ieskatā ir nepamatots, savukārt tajā ietvertie argumenti ir tendenciozi un nepierādīti.

Tāpat aizstāvības ieskatā ir pieļauti visi iespējamie cilvēktiesību pārkāpumi, ko vien var pieļaut kriminālprocesā, tajā skaitā, bet ne tikai, tiesības uz taisnīgu tiesu, sprieduma motivācijas prasībām, tiesības uz apcietinājuma pamatošanu un tās izvērtēšanu, privāto un ģimenes dzīvi, tiesības uz politisko darbību u.c.

Lemberga pārstāve, ECT lietu speciāliste, advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva informē, ka šobrīd saistībā ar apcietinājumu Lembergs ir vērsies ar sūdzību arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Foto: F64