Ja mācīsies par valsts naudu, jaunajam ārstam būs jāstrādā Latvijā
Ja jaunajam ārstam apmācību rezidentūrā apmaksās no valsts budžeta, pēc mācību beigšanas turpmākos trīs gadus būs jāstrādā Latvijā, šādas izmaiņas paredz jaunie rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi. Savukārt, ja rezidentūras laikā jaunais ārsts noteiktā specialitātē izvēlēsies strādāt daudzprofilu reģionālajā slimnīcā, viņš varēs saņemt par trešdaļu lielāku algu nekā rezidenta minimāli noteiktā.
Veselības ministrija (VM) izstrādājusi jaunu kārtību, un tā tuvākajā laikā tiks izskatīta Ministru kabinetā. Rezidentūra ir akreditēta profesionālās izglītības programma noteiktas ārsta specialitātes iegūšanai. Rezidentūras programmās uzņem personas, kuras ir sekmīgi apguvušas sešus gadus ilgu medicīnas studiju programmu un ieguvušas ārsta grādu.
Jaunā kārtība paredz, ka atsevišķās pamatspecialitāšu rezidentūras programmās tiks piedāvāta iespēja daļu no studiju programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas, turklāt reģionālajās slimnīcās rezidenta mēnešalga būs vismaz par 30 procentiem lielāka par minimālo normatīvajos aktos noteikto rezidenta algu.
Interesantākais punkts jaunajā kārtībā attiecas uz tiem rezidentiem, kuri mācīsies par valsts budžeta naudu. Jaunajiem ārstiem, kuru apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc apmācību beigšanas turpmākos trīs gadus (piecu gadu periodā) jāstrādā un jāgūst ienākumi Latvijā un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no darba algas vai saimnieciskās darbības. Pretējā gadījumā piecu gadu laikā ir jāapmaksā valsts budžeta izdevumi par rezidentūras apmācību. Šie nosacījumi attieksies uz tiem jaunajiem ārstiem, kas rezidentūras studiju programmu uzsāks pēc noteikumu stāšanās spēkā. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzskata, ka uz iecerētajām pārmaiņām jāraugās kā uz ļoti nozīmīgu posmu tādas veselības aprūpes sistēmas radīšanā, kas motivētu jaunos ārstus palikt Latvijā, nevis doties darbā uz ārzemēm.
VM dati par iespējām nodrošināt ar darbu 2011. gada rezidentūras absolventus (plānoto skaitu absolventu) liecina, ka vairākās specialitātēs – internists (terapeits), dermatologs, arodslimību ārsts, asinsvadu ķirurgs, sporta ārsts, reimatologs, endodonts, neiroķirurgs, zobu protēzists, onkologs ķīmijterapeits – rezidentūru beigušo ārstu skaits ir lielāks, nekā tiek piedāvātas darba vietas. Piemēram, šogad mācības beiguši 25 rezidenti, bet tiek piedāvātas 23 darba vietas; vai arī mācības beiguši trīs neiroķirurgi, bet darbu piedāvā viena – Rēzeknes slimnīca. Potenciālās darba vietas nav minētas arī jaunajiem ģimenes ārstiem un psihoterapeitiem, taču te jāmin, ka šie speciālisti lielākoties paši dibina savas prakses.
Pārējās specialitātēs rezidentūru beigušo ārstu skaits ir daudz mazāks nekā ārstniecības iestāžu skaits, kuras gatavas viņus ņemt darbā. Visvairāk darba piedāvājumu varētu būt anesteziologiem, reanimatologiem, kur darba piedāvājumu ir trīs reizes vairāk nekā ārstu. Tiesa, tikai desmit darba vietas ir universitātes klīnikās, piecas ātrajā palīdzībā, bet pārējās – ārpus Rīgas. Uz izķeršanu varētu būt divi šogad mācības beigušie oftalmologi, jo darba vietas piedāvā desmit slimnīcas, tostarp Stradiņi un Austrumu slimnīca. Uz pusi vairāk darba vietu nekā studentu ir arī neiroloģijā, tomēr arī te piecas darba vietas Rīgā lielajās slimnīcās, pārējās lauku slimnīcās. Iespējams, jaunā kārtība ar piemaksu pie algas mudinās ārstus nepalikt Rīgā.
Rezidentūras programmas realizē augstskolas – Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte. Lai nodrošinātu rezidentiem labākus prakses apstākļus, projektā noteikts, ka pamatspecialitāšu rezidentūras programmās seši mēneši trīs gadu laikā jāpavada slimnīcu intensīvās terapijas vai uzņemšanas nodaļā, savukārt programmās, kurās rezidenti piedalās dežūrās slimnīcā, jādežurē 792 stundas gadā. Noteikts arī rezidentūras finansējuma sadalījums starp augstskolu un ārstniecības iestādi, kurā norisināsies apmācība – slimnīca, kas nodrošinās apmācību, saņems ne mazāk kā 91 procentu no kopējā finanšu līdzekļu apjoma, kas piešķirts rezidentu apmācībai. Naudu izlietos atlīdzībai rezidentam un ārstam, kura vadībā strādā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Rīgas pašvaldība plāno studentiem samazināt maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā
Rīgas pašvaldība nodevusi sabiedriskajai apspriešanai noteikumu projektu, kurā paredzēts studentiem samazināt maksu par braukšanu galvaspilsētas sabiedriskajā transportā. Apspriešana...
Lasīt tālākBiedrība: Zolitūdes traģēdija pārvēršas par bezgalīgu stāstu Latvijā
Zolitūdes traģēdijā cietušie nekad nepieņems tiesas spriedumu, kurā par traģēdijā 54 cilvēku zaudētajām dzīvībām vainojams viens cilvēks, LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja...
Lasīt tālākAr kampaņu “Iemācies uzvarēt!” aicina pieteikties valsts aizsardzības dienesta vasaras iesaukumam
Ar kampaņu “Iemācies uzvarēt!” aicina pieteikties valsts aizsardzības dienesta vasaras iesaukumam. Kā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Rekrutēšanas un atlases...
Lasīt tālākAtjaunos piemaksas pie pensijām
Tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēguši un devušies pensijā pēc 2012.gada, plānots atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālākSaeima: Divi pilngadīgi cilvēki varēs noslēgt partnerību; attiecības varēs nostiprināt pie notāra
Divām pilngadīgām personām būs iespēja juridiski nostiprināt savas attiecības, vēršoties pie notāra un noslēdzot partnerību. To paredz izmaiņas vairākos likumos, ko ceturtdien, 9. novembrī,...
Lasīt tālākSteidzami tālāk virza jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku attiecības, – partnerību
Saeimas Juridiskā komisija otrajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos likumprojektus, ar kuriem plānots ieviest jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku attiecības,...
Lasīt tālākLembergs: Siliņas valdība demonstrē negodīgu attieksmi pret pensionāriem
Partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs kritiski vērtē Evikas Siliņas valdības attieksmi pret pensionāriem. Politiķis norādīja, ka Latvijā ir 430...
Lasīt tālākSaeima tālāk virza ieceri par partnerības juridisku nostiprināšanu
Saeima ceturtdien, 2. novembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos likumprojektus, ar kuriem plānots ieviest jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku...
Lasīt tālākSabiedrība netic vecuma pensijai kā nodrošinājumam vecumdienās
PAS “Vairo” sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS” veicis aptauju, lai noskaidrotu sabiedrībā valdošo viedokli par prognozēto pensiju un zināšanas par pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem...
Lasīt tālākRīgas domes auditā apstiprinās pārmetumi par kontroles trūkumu pār dārgo ceļu uzturēšanas līgumu
Šovasar pēc trīs gadu darba Rīgas domē (RD) izjuka pārmaiņu koalīcija. Rīgas mēra Mārtiņa Staķa atkāpšanās bija cieši saistīta ar pārbaudēm par to, vai rīdzinieki pārmaksā par...
Lasīt tālāk