• Tweet

No 2015. gada 9. janvāra līdz 8. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā būs skatāma mākslinieces Ilzes Strekavinas personālizstāde „Aprite”.

Vārds „aprite” Ilzes Strekavinas daiļradē ir vairākkārt izmantota metafora, kas apzīmē ideju, norišu maiņu. Tā labi raksturo arī pašas gleznotājas radošo ceļu. Lai gan spoži ienākusi Latvijas mākslā 20. gadsimta 80. gadu sākumā kā daudzsološa savas paaudzes autore, šobrīd Strekavinas vārdu un darbus gan profesionāļu, gan plašākā interesentu lokā zina vien retais.

Mākslinieces pirmā personālizstāde norisinājās 1984. gadā Zinību namā Rīgā. Toreiz kritiķi Pēteris Bankovskis un Aleksis Osmanis to izcēla kā notikumu Latvijas glezniecībā, katrs savā veidā secinot, ka jaunās autores „glezniecība nav nedz aci tīksminoša, nedz viegli uztverama, nedz ar satura kvalitātēm skatītāja patmīlību kutinoša” (Pēteris Bankovskis).

Ilze Strekavina savos audeklos apvienoja abstrahētu, plaknē balstītu formālo valodu, latviešu glezniecībai piemītošās tonālās vērtības un filozofisku priekšstatu uzlādētas tēmas. Neraugoties uz to, ka darbi bija figurāli, tie balstījās vispārinātā, subjektīvi izvēlētā, idejiski un enerģētiski samezglotā tēlu sistēmā. Strekavinas gleznās strāvoja bezkompromisa ideālu meklējumi, pat latviešu mākslai netipisks „atsvešināti vēss intelektuālisms” (Pēteris Bankovskis), pašus darbus padarot par plaši tulkojamiem un saturiski ietilpīgiem „plastiskiem komentāriem” (Aleksis Osmanis).

Pēc veiksmīgās debijas mākslinieces veikums līdz 1990. gadu sākumam parādījās atsevišķās kopizstādēs. Līdzīgi citu „robežpārkāpēju” iemīļotajām titāniskā spēka un ētiskā maksimālisma nospriegotajām figūrām, Ilzes Strekavinas 1980. un 1990. gadu mijas lielformāta gleznu varoņos – simboliskos, mitoloģiskos tēlos, kuri apdzīvo ekspresīviem, nemierīgiem triepieniem radītu virmojošu pasauli – manāmas aktuālo politisko un sociālo notikumu refleksijas. Vēlāk, sakrītot ar autores aktīvās gleznošanas beigām, viņas darbi tikuši demonstrēti tikai dažu kolekciju ekspozīcijās.

Ilze Strekavina (1948) beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1975). Kopš 1975. gada vada Tautas glezniecības studiju „Varavīksne” VEF Kultūras pilī. 1984. gadā sarīkotās izstādes panākumi iedvesmoja Tukuma Mākslas muzeju veidot tās rekonstrukciju, kas 2013. gadā tika ietverta muzejā izstāžu sērijas „Duets” programmā (pārī ar Daigu Krūzi, sērijas kuratore Līga Lindenbauma).

Ekspozīcija LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā piedāvā skatītājiem Ilzes Strekavinas nozīmīgāko gleznu izlasi. Izstādē apskatāmi darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Tukuma muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājuma, Gunta Belēviča, kā arī autores privātās kolekcijas.