Integrācija romu dzīvi nemaina
Pirms kāda laika tiesībsargs Juris Jansons nāca klajā ar paziņojumu, ka čigānu jeb romu integrācijai paredzētā Eiropas Savienības (ES) nauda vairāk nekā miljons latu apmērā (2007.–2012.) Latvijā izlietota nelietderīgi.
Pašu čigānu vidū šajā jautājumā vienprātības nav, taču viņi atzīst, ka līdz šim maz kas viņu tautas dzīvē mainījies. Kā apliecinājums tam esot arī fakts, ka ļoti daudzi izvēlējušies Latviju pamest.
Nesaskata uzlabojumu
Tiesībsargs konstatējis, ka būtiskajās jomās – diskriminācijas mazināšana, izglītības un nodarbinātības veicināšana, veselības aprūpes pieejamība un mājokļa nodrošinājums – nav noticis vērā ņemams uzlabojums. Piemēram, par nopietnu devumu nav atzīstams, ka no Latvijā dzīvojošiem 8500 čigāniem tikai 13 ieguvuši B kategorijas autovadītāja tiesības, 20 apguvuši valsts valodu, 13 – šuvēja kvalifikāciju. Tāpat neefektīva izrādījusies skolotāju palīgu apmācība. Šim projektam iztērēti vairāk nekā 71 000 latu, bet pēc 2010. gada tas nav turpināts.
Jāmaina attieksme
To, ka visi šie pasākumi nav nesuši uzlabojumus čigānu dzīvē, uzskata arī Starptautiskās romu savienības viceprezidents un Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības vadītājs Normunds Rudēvičs. «Kad paskatās, cik naudas ir iztērēts un kāds ir ieguvums, ir skaidrs, ka šie tēriņi bijuši bezjēdzīgi. Es arī šaubos par uzrādītajiem skaitļiem, piemēram, ka 13 cilvēku, kuri ieguva šofera tiesības, patiešām bija romi. Par skolotāju palīgu sagatavošanu vispār nav ko runāt – to skaits ir smieklīgs,» teic biedrības vadītājs, piebilstot, ka no viņu rakstītajiem projektiem neviens nav guvis atbalstu. Viņš ir pārliecināts: ja vēlas ko mainīt čigānu dzīvē, tad tas jādara kardināli. «Visa tā integrācija ir mēģinājums mūs pārtaisīt vai par latviešiem, vai krieviem, bet mēs gribam saglabāt savu būtību un unikalitāti. Jāmaina ir līdzšinējā attieksme,» uzsver biedrības vadītājs.
Trūkst zināšanu
Čigānu kultūras attīstības centra vadītājs Kaspars Čīčis gan nav tik skarbs, izvērtējot integrācijas programmu – lai kritizētu, rūpīgi būtu jāizvērtē katra no tās sadaļām. Viņš arī nevarot pārmest, ka viņa biedrība nav guvusi atsaucību: tās iesniegtais projekts – mājaslapas www.romi.lv izveidei – saņēmis ES finansējumu. Viņš gan atzīst, ka neizdevies to īstenot tā, kā gribētos, – tieši pieredzes un zinošu palīgu trūkums ne tikai viņam, bet arī citiem biedrību vadītājiem licis nolaist rokas. Otrs trūkums, ko tagad izjūtot biedrības, ir Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas ministrijas likvidācija – tur strādājošie bijuši labi konsultanti un palīgi.
Paši mazaktīvi
Latvijas Romu apvienības Nēvo Drom vadītājs Anatolijs Berezovskis gan noraida jelkādus pārmetumus par šādu programmu nelietderīgumu. Ja reiz tās tikušas akceptētas, finansētas un turklāt savu piekrišanu devuši arī paši romi, tātad bija vērts. Viņu arī izbrīnot – kāpēc lielie kritizētāji neesot pacēluši savu balsi tad, kad projekti tika realizēti, bet kāpēc tieši tagad? Ja esot labāki ieteikumi, piemēram, par palīgskolotājiem, kāpēc tad savu modeli nepopularizējot? A. Berezovskis arī uzsver, ka necik aktīvi neesot paši viņa tautas brāļi un no veselas rindas čigānu biedrību tikai divas trīs reāli strādājot: «Biedrību līderi lielākoties dzīvo pa ārzemēm. Vai viņiem ir vēlme rakstīt projektus? Bet tieši no viņiem un viņu iniciatīvas ir atkarīga pārējās kopienas līdzdarbošanās. Ja viņiem ir vienalga, tad arī pārējiem nav degsmes.» Viņš gan atzīst, ka arī pats ne tik aktīvi darbojas sabiedrības labā, jo daudz laika paņemot tiešais darbs.
Jelgavas pilsētas Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Rita Vectirāne arī iebilst pret tiesībsarga vērtējumu. Daudz kas ir izdarīts un nebūt ne kampaņveidīgi, tajā skaitā – izglītībā. Tiesa, daudzi čigāni joprojām ir analfabēti, taču iemesls tam meklējams arī viņu nostādnē, ka izglītība nav vērtība. Viņa mudina biedrību vadītājus palīdzēt lauzt šo uzskatu, kā arī sekmēt čigānu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Cilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākKatrs ceturtais vecāks nezina, kā risināt bērna uzvedības grūtības: sākas kampaņa bērnu drošībai un labbūtībai
Bērnu emocionālā pašsajūta pēdējos gados ir pasliktinājusies – kopš 2017. gada arvien biežāk bērni izjūt satraukumu, dusmas, nomāktību, vientulību un nedrošību. Samazinās to bērnu...
Lasīt tālākAnimācijas filmas “Straume” varoņi atgriežas Rīgas pilsētvidē
Līdz ar aktīvo tūrisma sezonu šonedēļ pilsētvidē atgriežas animācijas filmas “Straume” tēli, kuri atradīsies vietās, ko īpašā aptaujā pērnā gada decembrī par piemērotākajām iemīļotajiem...
Lasīt tālākOperāciju Igaunijas gaisa telpā kontrolēja un koordinēja Latvija
Latvijas Gaisa spēku Kontroles un ziņošanas centrs nodrošināja NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto Rumānijas Gaisa spēku iznīcinātāju F-16 vadību un kontrolēja un...
Lasīt tālākVeselības ministrija nodod publiskajai apspriešanai grozījumus veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas kārtībā
Veselības ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, un nodod tos publiskajai apspriešanai....
Lasīt tālākUz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālākLieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk