Indriksone: Lai mēs sasniegtu Igaunijas apjoma līmeni darbaspēka ražīgumā, mums valstī vajadzētu ievest vairāk kā 270 tūkstošus darbinieku

Mums akūti trūkst darbinieki ar vidējo profesionālo izglītību, intervijā “Rīta Panorāmā” sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Indriksone norādīja: “Mūsu analītikas dienests ir aprēķinājis, lai mēs sasniegtu Igaunijas apjoma līmeni [darbaspēka] ražīgumā, nemainot, kā mēs strādājam ekonomikā, tad mums vajadzētu vairāk kā 270 tūkstošus darbinieku ievest valstī tā vienkārši. Vienmēr jāskatās uz divām daļām, viens ir ievest darbaspēku, kas ir tas vienkāršākais, otrs – darbaspēka pietiekamību var veicināt ar labu kvalitatīvu izglītību, profesionālo pilnveidi, sagatavošanu. Mums šobrīd problēma ir ar to, ka mums akūti trūkst darbinieki ar vidējo profesionālo izglītību, tādi prasmīgi cilvēki nevis ar augstāko, bet tieši ar to prasmju līmeni, kas ir visvairāk vajadzīgi lielos uzņēmumos, piemēram, apstrādes rūpniecībā.”
Pēc viņas teiktā, darbaspēkam ir jāatbrauc, jānostrādā nelielu periodu un tad jāatgriežas mītnes zemē: “Šobrīd tie ir 6 vai 9 mēneši. Tas ir līdzīgi, kā daudzas valstis to dara, un es domāju, ka tas ir ļoti saprātīgi mūsu situācijai, cik mums jau šobrīd ir dažāds šis te sastāvs. Mēs noteikti nevēlamies, lai visi, kas šeit atbrauc, uzskata, ka viņi drīkst šeit palikt.”
Š.g. 19. aprīlī kārtējā Nodarbinātības padomes sēdē ekonomikas ministre Ilze Indriksone, labklājības ministre Evika Siliņa un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pārrunāja visu trīs ministriju plānotās Atveseļošanas fonda un ES fondu atbalsta programmas cilvēkkapitāla attīstībai. Ministres pauda vienprātību, ka iecerētās atbalsta programmas kompleksi paaugstinās nodarbināto digitālās prasmes un sekmēs bezdarbnieku ātrāku pielāgošanos darba tirgus vajadzībām, kopumā sekmējot uzņēmumu digitalizāciju un darba tirgum atbilstoša darba spēka pieejamību, un līdz ar to arī uzņēmumu konkurētspējas un eksportspējas pieaugumu.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk