• Tweet

Līdz nākamās nedēļas piektdienai Saeimā ievēlētajām partijām ir jāizvirza kandidāti Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un komisijas locekļu amatiem. Partijās dominējošais viedoklis liecina, ka no komisijas priekšsēdētāja amata būs jāatvadās Arnim Cimdaram, kurš vēlēšanu procesus kūrējis jau 22 gadus, raksta NRA.lv.

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) A. Cimdaru 1997. gada sākumā ievēlēja kā demokrātiskās partijas Saimnieks virzītu pārstāvi un tā paša gada decembrī komisijas priekšsēdētāja amatā. Kopš tā laika viņš vadījis septiņas Saeimas vēlēšanas, sešas pašvaldību un trīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kā arī astoņus referendumus.

Pašlaik, atsaucoties uz priekšvēlēšanu laikā pausto, dažas partijas norāda, ka saskaņā ar labas pārvaldības principiem ieteicams, lai augstā amatā, tajā skaitā arī CVK amatā, persona neatrastos ilgāk par diviem pilnvaru termiņiem – A. Cimdaram rit jau sestais termiņš.

Šajā laikā viņam uzmanību pievērsis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Proti, 2008. gadā KNAB Ģenerālprokuratūrai nosūtīja krimināllietu, rosinot saukt viņu pie kriminālatbildības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pretlikumīgi premējot CVK locekļus.

Kriminālprocesa materiāli liecināja, ka laika posmā no 2002. līdz 2006. gadam A. Cimdars pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto pilnvaru apjomu, apstiprinot nolikumus, kuros paredzēta arī CVK locekļu prēmēšana, kā arī parakstot rīkojumus par CVK locekļu, tostarp sevis, prēmēšanu.

Analizējot normatīvos aktus, pirmstiesas izmeklēšanā tika konstatēts, ka nevienā no tiem nav paredzēts, ka CVK amatpersonas un locekļi varētu tikt prēmēti. Līdz ar to arī nolikumā nevarēja paredzēt iespēju CVK locekļiem piešķirt prēmijas un veikt to izmaksu. Kopumā no 2002. gada līdz 2006. gadam pretrunā ar likumu piešķirtas un izmaksātas prēmijas 73,2 tūkstošu latu (104,15 tūkstošu EUR) apmērā, tostarp 11 reizes CVK amatpersona parakstījusi rīkojumus, ar kuriem arī pati saņēmusi prēmijas kopumā 25,4 tūkstošu latu (35,14 tūkstošu EUR) apmērā.

Jau 2009. gada pavasarī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā kriminālprocesu gan izbeidza, jo prokurors bija pārliecināts, ka lietā nav konstatējams noziedzīga nodarījuma sastāvs.
Labas pārvaldības principi gan nav vienīgais iemesls, kāpēc partijas labprāt nomainītu ilggadējo CVK vadītāju. Saeimā arī pastāv uzskats, ka A. Cimdars bijis pārāk kūtrs vēlēšanu procesa modernizēšanas virzīšanā.

Jaunu CVK vadītāju labprāt redzētu Zaļo un zemnieku savienība, Jaunā Vienotība, Jaunā konservatīvā partija un Attīstībai/PAR!. Neoficiāli tiek minēts, ka CVK vadītāja amatam varētu tikt virzīts komisijā jau strādājošais Ritvars Eglājs, kas ir Nacionālās apvienības biedrs. Vairākas partijas gan norāda, ka CVK vajadzētu vadīt politiski neitrālai personai, taču arī A. Cimdars no Saimnieka izstājās, tikai kļūstot par komisijas vadītāju.

Saskaņā ar likumu jaunievēlētajai Saeimai CVK jāizveido ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās sanākšanas. Komisijas sastāvā ir deviņi locekļi, no kuriem priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus – Augstākā tiesa savā plēnumā.

Foto: F64