• Tweet

Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas izveidotā darba grupa panākusi vienošanos, ka sievietēm, ja viņas izteikušas vēlēšanos veikt grūtniecības pārtraukšanu, ir jāsaņem vispusīga informācija par dažādiem ar abortu saistītiem aspektiem.

Latvijas Ginekologu asociācija gan norāda, ka šāds informatīvo materiālu klāsts jau pastāv un sievietes to jau saņem, tomēr piekrita, ka tos varētu pārskatīt un uzlabot.

Savukārt kristīgi orientētās organizācijas labprātāk vēlētos, lai informācija nebūtu vispusīga, bet gan tāda, kas sievieti atturētu no aborta. Tomēr bukleti pirmdien nebija asākais diskusiju temats – darba grupā pārstāvētās organizācijas un eksperti, kā arī deputāti nevarēja vienoties par būtisku ierosinājumu, kas skartu grūtniecības pārtraukšanas procesu. Proti, iesniegtais priekšlikums paredz līdz pat 120 stundām līdzšinējo 72 vietā pagarināt laiku, kas sievietei būtu jānogaida no norīkojuma saņemšanas brīža uz abortu līdz tā veikšanai.

Šis priekšlikums ir viens no vairāk nekā 30 dažādiem priekšlikumiem Saeimā bāzētai darba grupai, kas izveidota ar mērķi, lai samazinātu abortu skaitu Latvijā. Tas paredz pārdomu laiku līdz aborta veikšanai pagarināt līdz 120 stundām (pašlaik 72 stundas), lai intensīvajā darba ritmā varētu apmeklēt konsultantu, iespējams, vairākas reizes vai pat dažādus speciālistus un lai sieviete paspētu uzzināt visu vēlamo, turklāt darītu to kopā ar bērna tēvu. Šo priekšlikumu neatbalsta Veselības ministrija (VM). Pašlaik norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās izsniedz ginekologs vai ģimenes ārsts, vienlaikus sievieti informējot par aborta būtību, iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem, par iespēju saglabāt bērnam dzīvību. Grūtniecības pārtraukšanu ginekologs drīkst veikt ne agrāk kā 72 stundas pēc norīkojuma saņemšanas, pirms tam vēlreiz sievieti informējot par iespējamiem sarežģījumiem. Vēl VM savā viedoklī norāda, ka agrīnai grūtniecības pārtraukšanai ir mazāks komplikāciju risks, līdz ar to jebkura piespiedu grūtniecības pārtraukšanas atlikšana būtu nepieļaujama, jo var atstāt negatīvu ietekmi uz grūtniecības iespēju nākotnē. Citu valstu pieredze liecina, ka pagarināts gaidīšanas laiks līdz abortam palielina vēlīnu grūtniecības pārtraukšanu, nevis abortu skaita samazināšanos. Jāpiebilst, ka pašlaik abortu drīkst veikt līdz 12. grūtniecības nedēļai.

Ginekoloģe Maija Broša sacīja: šīs iniciatīvas īstenošana radītu nopietnus sarežģījumus grūtniecības pārtraukšanai. «No reālās dzīves. Izglītota sieviete pamana grūtniecību apmēram ceturtajā piektajā nedēļā, apmēram pēc divām nedēļām nonāk pie ārsta. Jo ātrāk sievietei veic grūtniecības pārtraukšanu, jo mazāks komplikāciju risks un ir iespējamas saudzīgākas metodes. Jo ilgāk sievietei būs jādomā, jo vēlāk veic grūtniecības pārtraukšanu, jo lielāks ir risks veselībai,» saka ārste. Savukārt asociācijas Ģimenei vadītāja Ilona Bremze teic: «Sievietes pēc aborta izsakās – ja man būtu bijusi vēl viena diena apdomāt, es nebūtu piekritusi, tāpēc pārdomu laika pagarināšana būtu vērtīga.» Diskusijas laikā arī uzvirmo secinājumi, ka pašlaik sievietei jau ir trīs dienas pārdomām un parasti sieviete pie ārsta neatnāk kā «balta lapa», viņa jau ir apdomājusi, ko darīt. Šo jautājumu darba grupa atstāja atklātu.

Plašas diskusijas izvērsās arī par priekšlikumu ieviest anketu sievietēm, kuras veic abortu, – kāpēc viņas to dara? Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens jautāja: kāds būs mērķis, lai mēs indivīdam prasītu atbildēt uz šādiem personiskas dabas jautājumiem, uz ko Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks teica: valstij ir jāzina iemesli, kāpēc sievietes veic abortu, lai varētu rīkoties.

Avots: nra.lv /Inga Paparde