• Tweet

Vairāk nekā pusotru gadu pēc traģiskā notikuma kinoteātrī Citadele, kurā pēc sadzīviska ķīviņa kinoseansa laikā tika nošauts cilvēks, Saeimā nonākuši grozījumi ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, kas iecerēti, lai kontrole pār šaujamieroču nēsātājiem būtu lielāka.

Traģēdija, kas sabiedrībā izraisīja plašu diskusiju par ieročiem, to nēsātājiem un kontroli, notika 2011. gada februārī. Pēc asākas vārdu apmaiņas par uzvedības normām sabiedriskā vietā Nikolajs Zikovs nošāva četru bērnu tēvu Aigaru Egli. Šovasar tiesa viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz 17 gadiem, taču abas puses spriedumu ir pārsūdzējušas. Izmeklēšanas gaitā arī noskaidrojās, ka N. Zikova īpašumā ir vairāki šaujamieroči, turklāt atļaujas to iegādei viņš ieguvis, būdams ierobežoti pieskaitāms.

Pēc traģiskā notikuma Iekšlietu ministrijai tika uzdots izstrādāt grozījumus likumā, lai nākotnē ieroču īpašniekiem, it īpaši tiem, kuriem ir tiesības ieroci arī nēsāt, biežāk tiktu veiktas pārbaudes un pārvērtēts, vai personai tiešām nepieciešams ierocis.

Otrdien ministrijas pārstāvis ar jaunajiem likuma grozījumiem iepazīstināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus. Saskaņā ar grozījumiem nākotnē ieroču nēsāšanas atļaujas iecerēts izsniegt uz desmit gadiem. Turklāt, lai šādu atļauju saņemtu, būs jāiztur veselības un psiholoģisko īpašību pārbaude. Šobrīd atļauju nēsāt šaujamieroci izsniedz uz nenoteiktu laiku.

Pašlaik, lai saņemtu ieroču nēsāšanas vai glabāšanas atļauju, pretendentam ir jāiegūst ģimenes ārsta, narkologa un psihiatra apliecinājums, ka personai nav kaišu, kas ieroci viņa rokās varētu padarīt sevišķi bīstamu. Ņemot vērā, ka speciālisti atzīst – personai nav obligāti jā būt alkoholiķim vai garīgi slimam, lai viņam nedrīkstētu uzticēt šaujamiero ci, nākotnē potenciālo ieroča īpašnieku pārbaudīs arī psihologs.

Komisijas deputātus uzmanīgus darīja fakts, ka tik atbildīgā jautājumā kā ieroča iegāde pietiek ar atsevišķa speciālista, piemēram, ģimenes ārsta, atzinumu. Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) rosināja, ka atzinumu par personas fizisko un garīgo veselību vajadzētu sniegt speciālistu komisijai koleģiāli, taču no ierastās kārtības izslēgt ģimenes ārstus likumprojekta gatavošanas laikā neesot pieļāvusi Veselības ministrija.

Kaismīgais ieroču pretinieks jurists Aivars Borovkovs neuzskata, ka šie grozījumi būtiski mainīs situāciju, ka Latvijā ir ārkārtīgi daudz potenciāli bīstamu «bruņotu idiotu». Viņaprāt, ideālā situācijā ieročus vajadzētu uzticēt tikai valsts struktūrām, piemēram, policijai un bruņotajiem spēkiem. «Uz to gan ir naivi cerēt, jo tās ir lielas un pamatīgas biznesa intereses,» atzīst jurists. Viņš vēlētos, lai ieroču īpašnieku pārbaudes notiktu regulāri un tiktu pārbaudītas ne tikai iemaņas apieties ar šaujamieroci, bet vērtētas arī personas psiholoģiskās īpašības.

Krimināllietās specializējies advokāts Atis Krievs savukārt uzskata, ka desmit gadu termiņš ieroča nēsāšanas atļaujai ir solis pareizajā virzienā, taču, viņaprāt, desmit gadi ir maksimālais pieļaujamais termiņš.

«Tas ir loģisks risinājums, ka atļaujas tiek terminētas, jo katram ar gadiem rodas visādas vainas. Citiem ir problēmas ar sirdi, bet citam bēniņos kaut kas sajūk. Visvairāk uzmanības jāpievērš psihiskajai veselībai,» saka advokāts.

***

VIEDOKLIS

Aivars BOROVKOVS, Latvijas Juristu biedrības prezidents:

– Tādām pārbaudēm ir jānotiek nepārtraukti, un jāpārskata jautājums, kāpēc šis ierocis vajadzīgs – vai tāpēc, ka pārskatījušies Holivudas filmas, vai citu iemeslu dēļ. Kategoriski varu apgalvot, ka ierocis kā paaugstinātas bīstamības lieta personas rokās, tā ir valoda, kuru nospiedošais vairākums apbruņotu civilpersonu neprot. Personīgi pazīstu virkni idiotu, kuriem ieročus nevajadzētu uzticēt, kas var noskatītas kinofilmas iespaidā identificēt sevi ar filmas varoni un aizsākt šaudīšanos.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis