Iedzīvotājus satrauc maksājumi par apkuri

Gandrīz pusi jeb 46% Latvijas iedzīvotāju līdz ar rudens sezonas sākšanos visvairāk satrauc maksājumi par siltumenerģiju. Salīdzinoši mazāku sabiedrības daļu uztrauc arī citi izdevumi, t.sk. par elektroenerģiju, degvielu, pārtiku un kredīta maksājumiem, liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja. Tās dati liecina, ka tikai 4% respondentu neuztrauc maksājumu veikšana.
Visbiežāk par apkures izdevumiem satraukumu pauž Rīgas un citu lielo pilsētu iedzīvotāji, kā arī Latgalē dzīvojošie, vismazāk satraucas iedzīvotāji Latvijas laukos. Lielākas bažas apkures maksājumu veikšana izraisa arī mājsaimniecībās, kurās ir tikai viens cilvēks.
“Rudens iestāšanās vienmēr ir saistīta ar lielākiem mājsaimniecības izdevumiem, jo sākas apkures sezona. Prognozes gan liecina, ka šoziem siltumenerģijas cenas būs mazākas nekā gadu iepriekš, tomēr arī šogad liela daļa sabiedrības to sagaida ar raizēm. Joprojām daudziem maksājumi par siltumenerģiju ir liels slogs. Pirms iepriekš paredzamiem izdevumu palielinājumiem, kā piemēram, apkures sezonas sākuma, vēlams pārskatīt savu mājsaimniecības budžetu. Tas palīdzēs saprast, vai plānoto ienākumu būs pietiekami, lai segtu visus paredzētos izdevumus un, vai nepieciešams atteikties no kāda pirkuma, vai laikus jāveido uzkrājums attiecīgajam periodam. Nereti uzkrājumu veikšana, lai ziemas periodā veiktu visus nepieciešamos maksājumus, jāsāk savlaicīgi, pat sākot no iepriekšējās apkures sezonas beigām.
Dati liecina, ka mazākas raizes maksājumi par siltumenerģiju izraisa iedzīvotājiem laukos, kuriem, iespējams ir malkas apkure un labāka pieeja kurināmajam materiālam,” saka Jekaterina Ziniča, Luminor biznesa attīstības vadītāja.
Maksājumi par elektrību uztrauc seniorus
Saskaņā ar aptaujas datiem otrs biežāk minētais maksājums, par kuru iedzīvotāji ir norūpējušies, ir elektroenerģija. Tas sagādā satraukumu katram sestajam aptaujas respondentam (16%). Neskatoties uz to, ka septembrī elektrības cenas bija par 27% mazākas nekā pērn, bažas par šiem izdevumiem galvenokārt pauduši seniori virs 60 gadu vecumam un iedzīvotāji lauku reģionos.
Kā norāda bankas pārstāve, visticamāk, tas saistīts ar šī gada vasarā paaugstinātajiem elektroenerģijas sadales tarifiem, kas daudziem būtiski palielināja ikmēneša rēķinus.
Katrs desmitais norūpējies par degvielu, pārtiku un kredītmaksājumiem
Katru desmito Latvijas iedzīvotāju satrauc izdevumi par pārtiku (9%), un tikpat daudzi pauduši bažas arī par maksājumiem par degvielu. Tie izteikti biežāk satrauc iedzīvotājus lauku reģionos, kamēr rīdziniekus krietni mazāk.
Savukārt par dažādiem kredītmaksājumiem, t.sk. auto līzingu, mājokļa aizdevumu, patēriņa kredītu u.c. kredītiem bažas pauž 8% aptaujāto, galvenokārt Pierīgā un Rīgā dzīvojošie. “Šogad pēc daudziem gadiem strauji pieauguši arī izdevumi par mājokļa kredītu vai arī auto līzingu, ko veicinājis Eiropas Centrālās bankas straujais likmju kāpums. Tā kā mājokļu tirgus galvaspilsētā un Pierīgā vienmēr ir bijis aktīvākais un cenas te ir augstākās Latvijā, aptauja rāda, ka šeit dzīvojošiem kredītmaksājumi sagādā vairāk raizes nekā pārējiem iedzīvotājiem. Vienlaikus šobrīd netiek novērotas negatīvas tendences, kas ir saistītas ar grūtībām norēķināties par uzņemtajām saistībām,” komentē Jekaterina Ziniča.
Vēl par tēmu:
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk