• Tweet

Bijušais finanšu un veselības ministrs, šobrīd lielzemnieks Gundars Bērziņš intervijā Neatkarīgajai analizē tā dēvētās tiesiskuma koalīcijas vājās un stiprās puses un prognozē politiskā spektra nākotni.

– Pašreizējā valdošā koalīcija sevi nosaukusi par reformu un tiesiskuma koalīciju. Kādas reformas un kādu tiesiskumu no viņiem varam gaidīt?

– Atskatoties uz Latvijas pēdējo divdesmit gadu vēsturi, redzam, ka reformas īstenojas tikai tad, ja tās sāk uzreiz pēc to pasludināšanas. Pirmais pusgads ir, lai tās iesāktu, otrais pusgads – lai tās precizētu, pārējais laiks realizācijai. Tā kā pašreiz solītās reformas netiek uzsāktas, domāju, ka solījumi par reformām būs bijusi tikai runāšana. Par tiesiskumu – jā, šis termins tiek lietots, un tā dēļ tika pat atlaista Saeima. Bet es šo tiesiskumu raksturotu kā seperēto tiesiskumu.

– Kā to saprast?

– Piemēram, tiek paziņots, ka ir notikusi valsts noslēpumu saturošas informācijas noplūde. Par to Dzintars Jaundžeikars sēž cietumā. Bet no KNAB informācija regulāri plūdusi straumēm! Par to līdz šim neviens nav licies ne zinis. WikiLeaks publiskotajā informācijā par Nacionālās drošības padomes sēdi redzams, kā un kas no Valsts prezidenta pils noplūdina informāciju. Šajā gadījumā tā nav tikai informācijas noplūde – tas jau ir jautājums par spiegošanu. Arī šo gadījumu kompetentās iestādes izlikās neredzam. Tas nozīmē, ka informāciju drīkst noplūdināt, tikai tā jānoplūdina pareizajiem cilvēkiem. Tātad pie mums tiesiskumu mēra ar dažādām olektīm. Viens tiesiskums sev, cits tiesiskums citiem. Tas ir seperētais tiesiskums.

– Vai tad vēsturiski nav bijis tā, ka tie, kuri citiem bedri rok, paši tajā iekrīt – vienus tiesātājus pēc tam notiesā citi tiesātāji?

– Piemērojot dažādus tiesiskuma principus, tiek grauti tiesiskuma pamati. Tas ir ceļš uz noziedzības pieaugumu. KNAB strādā nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem. Līdz ar to šī ir iestāde ar visaugstāko iekšējo noziedzības līmeni. KNAB piemērs rāda, kā seperētais tiesiskums ved pie daudz smagākiem noziegumiem. KNAB naudas pazušanas lietā figurēja cilvēks, kurš pirms tam bija pieķerts alkohola reibumā pie stūres, tomēr izvairījās no soda, kas pēc tam noveda pie daudz smagāka nozieguma. Lūzums bija slavenie mēģinājumi veikt grozījumus valsts drošības iestāžu likumos. Tur bija runa par sekojošo – lai drošības struktūrās neveidotos korporatīvās saites un nerastos noziedzība, bija paredzēts ieviest drošības iestāžu pirmo amatpersonu rotāciju. Tur nebija runa par šo personu atlaišanu. Ilgstoši strādājot vienā iestādē, veidojas ciešas korporatīvās saites un pēc tam parādās noziedzības riski. Paredzētie grozījumi likumos bija mēģinājums stiprināt demokrātiskas valsts pamatus. Demokrātiskā valstī viena no bīstamākajām lietām ir drošības iestāžu atrašanās ārpus jebkādas kontroles. Latvijai tas jau labu laiku ir viens no lielākajiem draudiem. Patīk vai nepatīk – ir tikai viens mehānisms, kā drošības iestādes kontrolēt. Kontroli var nodrošināt tautas deleģēta, vēlēta vara. Šobrīd politiskā vara nekontrolē drošības iestādes. Drošības iestādes kontrolē politisko varu.

– Kādēļ ģenerālprokurors un SAB direktors klusējot būtībā atbalsta KNAB faktiskās vadītājas Jutas Strīķes darbības?

– SAB jau ilgstoši neveic savas galvenās funkcijas – Satversmes aizsardzību. Iestādes nosaukums ir pārspīlēts – Satversmi viņi nav spējīgi nosargāt. Varbūt SAB ir lielāku struktūru satelīts, kurš izpilda kādus noteiktus uzdevumus. Ja runājam par ģenerālprokuroru, viņa loma nav vienkārša. Prokuratūras pienākums ir konstatēt nepilnības. Tā var atcelt nelikumīgus lēmumus. Var jau būt, ka prokuratūra notiekošās nejēdzības neredz, varbūt vienkārši nepretojas. Nevar prasīt no prokuratūras uzraudzīt drošības iestādes. Tas modelis nestrādā. Nevar prasīt no cilvēkiem to, ko viņi nevar izdarīt.

– Pirms dažiem gadiem kādā no intervijām jūs teicāt: pienāk brīdis, kad specdienesti cenšas sagrābt varu, un, ja tam neko neliek pretim, tad viņi to arī izdara. Vai Latvijā tas jau nav noticis?

– Vairāk vai mazāk – jā. Pēdējo gadu laikā drošības iestāžu ietekme uz politiku ir nepārprotami augusi. Piemēram, nupat tauta ir ievēlējusi politisko varu, bet diviem Nacionālās drošības komisijas locekļiem joprojām nav izsniegta pielaide valsts noslēpumam. Ja vienkāršāko pielaižu piešķiršanas vai nepiešķiršanas lēmumi ir vēl pārsūdzami Ģenerālprokuratūrai, tad pielaižu gadījumā NATO noslēpumam SAB direktora lēmums ir vienpersonisks, nemotivēts un nepārsūdzams. Pagājušā gadsimta sākumā politiskos oponentus slepkavoja. Mēs kļūstam aizvien civilizētāki – mēs nenogalinām, bet mēģinām salauzt garu, sadragājot konkurenta reputāciju. Tas ir tas pats, kas kādreiz slepkavošana. Pielaides nedošana ir politiķa faktiska iznīcināšana.

– Zatlera Reformu partijai (ZRP) Saeimā ir 16 vietas un 5 ministru amati. Nacionālai apvienībai Saeimā ir 14 vietas un tikai divi nenozīmīgi ministru amati. Tā saucamajai Olšteina partijai vispār nav neviena ministra. Valdībā vairāki ministri ir bezpartejiskie. Kā jūs vērtējat šādu valdību?

– Ārkārtas vēlēšanas valsti izsita no ritma. Zaudējām laiku un naudu. Ārkārtas vēlēšanu idejas autoru cerības neattaisnojās. ZRP vēlēšanās neuzvarēja. Taču pozitīvs šajā notikumu jūklī ir tas, ka pietiekami ātri izdevās sastādīt valdību un tajā ir jaušama pēctecība. Mēs esam peldējuši pāri straujai upei. Iespējams, esam peldējuši šķērsām, taču esam to pārpeldējuši. No šī viedokļa kārtējā Dombrovska valdība ar pēctecību budžeta un finanšu jautājumos ir pozitīvs iznākums. Valdības veidošana radīja šķelšanos sabiedrībā. Ja salīdzinām situāciju pirms un pēc vēlēšanām, situācija kļuvusi sliktāka, jo sabiedrība ir sašķeltāka, ir daudz vairāk pretnostatījumu. Ko sēsi, to pļausi. Satrauc arī tas, ka veidojas pārrautās varas princips. Ir centrālā vara un pašvaldību vara. Ar vēlētāju ikdienu fiziski saskaras pašvaldību vara. Centrālā vara ar vēlētāju saskaras tikai tad, kad kāds protestē. Katrai sevi cienošai partijai jābūt pārstāvētai arī pašvaldībās. Atbilstīgi seperētā tiesiskuma principiem ZZS ir slikta, jo tur ir Lembergs, kurš ir sliktais puisis – tātad arī ZZS ir slikta partija. Tomēr ZZS ir partija, kura ir ļoti plaši pārstāvēta pašvaldībās. Pārējām partijām pārstāvniecība pašvaldībās ir vidēji septiņas reizes mazāka. Tajā pašā laikā viena cilvēka dēļ ZZS tiek dēvēta par kaut kādu nedemokrātisku struktūru. Lembergs ir spēcīga un norūdīta personība, viņš politiku ietekmēs vienmēr. Tā kā ZZS nav valdībā, bet pārējām partijām pārstāvniecība pašvaldībās ir niecīga, veidojas varas pārrāvums – milzis uz māla kājām. Pie partijām nepiederošu ministru darbu valdībā es vērtēju pozitīvi. Kopumā partijas ir ļoti nepopulāras. Partiju intelektuālais potenciālas nosacīti ir ierobežots ar to biedru skaitu. Tas valsts pārvaldei ir nepietiekami. Ja ir cilvēki, kuri lieliski saprot konkrētās lietās un ir gatavi piedalīties valsts pārvaldes procesā, es tajā redzu tikai pozitīvo. Tiesa gan, atsevišķus bezpartijiskos kā Edgaru Rinkēviču vai Danielu Pavļutu saukt par bezpartejiskiem būtu diezgan pārspīlēti. Viņi ar konkrētu partiju ir sieti ciešām saitēm. Problēma ir tā, ka vara ir vāja, un jautājums, vai tad pēc ārkārtas vēlēšanām vara kļuva stiprāka? Atbilde ir – nē! Tā kļuva vēl vājāka. To rausta drošības iestādes, norādot, kuru likt vai nelikt amatā. Mūsu problēma ir vāja centrālā vara. Bet tāds ir politiskais pieprasījums.

– Mēs jau tieši runājam par šo varas vājumu. Koalīcija sastāv no 50+6 deputātiem. No tiem 14 Nacionālās apvienības un 6 tā saucamās Olšteina partijas deputāti faktiski ir no varas pīrāga atstumti. Vai tas ir normāli?

– Zatlers četrus gadus bija Valsts prezidents un tad prezidentūras beigās pēkšņi ierunājās par oligarhu ietekmi. Tas nozīmē tikai to, ka viņš publiski ir atzinis, ka bijis ļoti vājš, ka vara piederējusi nevis viņam, bet gan citiem. Šobrīd vara kļuvusi vēl vājāka, pateicoties konfrontācijai un seperētam tiesiskumam. Nevajadzētu aizmirst arī par Saeimā pārstāvēto Saskaņas centru. Demokrātija vai nu ir, vai nav. Sekmīgas krīzes pārvarēšanā jānovērtē arī opozīcijas loma, kura ieņēma konstruktīvu pozīciju. Bet tas netika novērtēts. Šobrīd gribot negribot notiek mēģinājumi viņus pazemot. Mērenais Saskaņas centra elektorāts, kurš bija lojāls arī valsts valodas jautājumos, tiek atstumts un pazemots. Tādēļ turpmākā situācija būs citādāka.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv