Eiropas infekciju uzraudzības un kontroles centra (ECDC) informācija liecina, ka Eiropā ar katru nedēļu palielinās gripas izplatība, tomēr Latvijā pagaidām neviens saslimšanas gadījums nav reģistrēts.

Arī saslimušo skaits ar akūto augšējo elpceļu infekciju pašlaik ir nedaudz samazinājies, vecuma grupā virs 65 gadiem saslimušo skaits gan ir pieaudzis.

ECDC dati rāda, ka atsevišķi saslimšanas gadījumi ar gripu reģistrēti Francijā, Polijā un Norvēģijā, pārējās Eiropas valstīs ar gripu vēl neviens neslimo vai netiek par to ziņots. Šo brīdi, kamēr laiks vēl nav pavisam auksts, mitrs un ir mazākas iespējas saaukstēties, epidemiologi uzskata par labāko vakcinācijai pret gripu.

LIC direktore Baiba Rozentāle norāda, ka gripa var izraisīt smagas komplikācijas cilvēkiem, kas ir tā dēvētajā riska grupā. Īpaši ieteicams vakcinēties cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds un asinsvadu sistēmas, nieru, vielmaiņas slimībām, cukura diabētu, hroniskām elpošanas slimībām, astmu, cilvēkiem ar pazeminātu imunitāti. Gripa un tās izraisītās komplikācijas var būt bīstamas arī topošajām māmiņām. Pēc epidemiologu domām, ne mazāk svarīgi saņemt poti pret gripu ir arī cilvēkiem, kuru darba specifika saistīta ar atrašanos publiskā telpā un kuriem ik dienas nākas sastapties ar lielu cilvēku plūsmu – skolotājiem, pārdevējiem, ārstniecības iestāžu un sociālās aprūpes jomas darbiniekiem.

Gan LIC, gan citās medicīnas iestādēs iedzīvotāji var saņemt poti pret sezonālo gripu. LIC infekciju slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Irina Lucenko stāsta, ka vakcīna atbilst Pasaules veselības organizācijas prognozētajam sezonālās gripas paveidam, apstiprinājies, ka valstīs, kur jau tā cirkulē, vīrusi ir līdzīgi tiem, kuri iekļauti rekomendētās vakcīnas sastāvā šāgada sezonai ziemeļu puslodē. Valsts neapmaksā gripas vakcīnu, tomēr atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem līdz divu gadu vecumam vai cilvēkiem vecākiem par 65 gadiem, hroniskiem slimniekiem – vakcīna ir uz pusi lētāka.

Eksperti prognozē, ka pirmie gripas gadījumi varētu parādīties oktobra beigās, novembrī. Pagājušā gadā gripu sāka reģistrēt novembra beigās, bet epidēmijas apmērus tā sasniedza janvārī – februārī. Pērn lielākajā daļā gadījumu laboratoriski tika konstatēta A tipa gripa (arī H1N1 apakštips) un šogad gaidāma gan šī jaunā A (H1N1), gan A (H3N3), gan B tipa gripa. Gripas komplikācijas, tajā skaitā pneimoniju, slimnīcā ārstēja 2031 cilvēks, bet ar gripu mira 29 cilvēki (93 procentos gadījumu viņi bija inficējušies ar pandēmisko gripu A (H1N1) un viņiem bija smagas hroniskas saslimšanas).

Avots: nra.lv