• Tweet

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

“Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro. Lai runātu par šo darījumu ar privāto investoru kā kaut cik veiksmīgu, tad bija svarīgi saglabāt kontrolpaketi, lai agrāk vai vēlāk atgūtu investētos budžeta līdzekļus un būtu lēmumu pieņēmējs. Šobrīd publiskotie stratēģiskie soļi rada daudz jautājumus, vai visa rezultātā kāds neiegūs funkcionējošu lidsabiedrību ar attīstītu un labi nodrošinātu infrastruktūru, modernu gaisa kuģu floti ar papildus lidmašīnu iegādes opcijām, attīstītu samērā ekskluzīvu maršrutu tīklu, aktīviem un garantētu klientūru par pazeminātu tirgus cenu. Iecerēta “airBaltic” pamatkapitāla samazināšana no 596 milj. eiro uz 25 milj. eiro pavērs iespēju investoram iegādāties lidsabiedrības kontrolpaketi par 24 reizes mazāku ieguldījumu, nekā tas būtu, saglabājot pamatkapitālu esošajā apmērā,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris. “Bez šaubām, darījuma nosacījumi, tostarp akciju pārdošanas cena un akciju uzcenojums virs nomināla, ir atkarīgi no valsts kā esošā akcionāra un piesaistīto konsultantu profesionalitātes, tomēr šobrīd publiskotā informācija neļauj pārliecināties par gatavotā darījuma izdevīgumu un atbilstību Latvijas valsts interesēm.”

Turklāt rodas jautājums, kādi ir valsts argumenti palikt mazākumakcionāra statusā, jo tam nekad nebūs noteicošas ietekmes pār uzņēmuma stratēģisko virzību, finanšu vai operatīvajiem lēmumiem, kā arī pēc esošajām neveiksmēm tā pārvaldībā nekas neliecina, ka valsts varētu atgūt ieguldījumus, kur nu vēl pelnīt no lidsabiedrības kotēšanas biržā. Analizējot lidsabiedrības darbību pēc gatavotā darījuma, jāpatur prātā tās esošais nacionālās aviokompānijas statuss, kuru zaudējot, var tikt būtiski apgrūtināta lidsabiedrības turpmākā darbība operacionālajā līmenī. “Šī brīža situācijā iznāk, ka valsts lepojas ar sasniegumu, ka no “lēmumu pieņēmēja” kļūst par lēmumu “bloķētāju”. Turklāt nav korekts arguments, ka valsts kā akcionārs ir ieguvējs, jo valsts budžetā tiek maksāti nodokļi. Tie tiktu maksāti jebkurā situācijā,” norāda Raitis Logins.

Valsts kontroles paketes zaudēšana “airBaltic” visticamāk radīs vēl lielāku sabiedrības neticību valsts spējai veiksmīgi pārvaldīt stratēģiski nozīmīgus publiskā kapitāla uzņēmumus, tāpat zudīs jau tā zemā sabiedrības ticība publisko uzņēmumu kotēšanai biržā, jo šis piemērs aktualizē jautājumu par publisko kapitālsabiedrību privatizācijas riskiem. Būtiski uzsvērt, ka “airBaltic” būs pirmais Latvijas publiskā kapitāla uzņēmums, kurš ar IPO nonāktu biržā.

Jāmin, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas vēl joprojām neizmanto iespēju kotēt publiskā sektora uzņēmumus akcijas biržās un tādā veidā neizmanto iespēju piesaistīt papildu kapitālu to attīstībai. Biržā darbojas tādi kaimiņvalstu smagsvari kā Enefit Green (enerģētika, Igaunijas valstij 77,17%), Ignitis Grupe (enerģētika, Lietuvas valstij 74,99%), Klaipedos nafta (enerģētika, Lietuvas valstij 72,47%), Tallinna Vesi (ūdens komunālsabiedrība, Tallinas pašvaldībai – 52,35%), Tallina Sadam (Tallinas osta, tranzīts, Igaunijas valstij 67,17%), Litgrid (enerģētika, Lietuvas valstij 97,5%), Amber Grid (enerģētika, Lietuvas valstij 96,58%) un citi. Visos šajos gadījumos valsts vai pašvaldība ir saglabājusi vairākumakcionāra statusu.

Eiropas valstu prakse

*“Grant Thornton Baltic” norāda, ka šobrīd vismaz 13 lidsabiedrībām Eiropā valsts kā akcionārs ir saglabājis vairākumakcionāra statusu (Somija, Portugāle, Polija, Itālija, Latvija, Horvātija, Malta, Rumānija, Serbija, Luksemburga, Melnkalne, Igaunija un Albānija). Savukārt tikai 4 lidsabiedrības šis statuss ir kā mazākumakcionāram – Air France-KLM Group (Francija – 28,6%, Nīderlande – 9,3%), Lufthansa Group (Vācija – 14,09%), SAS Group (Zviedrija – 21,8%, Dānija – 21,8%), Aegean Airlines (Grieķija).

“Grant Thornton Baltic” Baltijā darbojas jau 30 gadus, un ir viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem, kas specializējies revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju nekustamā īpašuma un biznesa vērtēšanā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 2600 klientiem. Latvijā tas darbojas kā SIA “Grant Thornton Baltic” un ir viens no pieciem vadošajiem nozares uzņēmumiem. Pasaulē “Grant Thornton” ir sestais lielākais finanšu konsultāciju uzņēmumu tīkls ar vairāk nekā 720 birojiem 130 valstīs.