• Tweet

Līdz ar februāra sākumu ir klāt arī trakulīgie Meteņi, kas līdzi nes jautrošanos, maskošanos un ieskandina pavasara tuvošanos. Svinēt gadskārtu maiņu aicina arī Rīgas pašvaldība, piedaloties Meteņdienas svinībās un iejūtoties dažnedažādu maskotu tēlu lomās.

11. februārī no plkst. 12.00 līdz plkst. 13.30 Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks Meteņdienas svinības kopā ar folkloras kopām “Laiksne” un “Kokle”.

Pasākuma laikā varēs iepazīties ar maskošanās tradīcijām, radīt pats savu masku, piedalīties virves vilkšanas un lekšanas sacensībās, piedzīvot rotaļās iešanu, piedalīties dekoru un sveču darbnīcā, kā arī uzzināt kas ir “Meteņa mīziens”. Ieeja pasākumā būs bez maksas.

Tostarp līdz 11. februārim Kultūras centra “Iļģuciems” skatlogos apskatāmas mākslinieces Diānas Renžinas veidotās meteņu maskas.

Savukārt no 9. februāra līdz 6. aprīlim Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”, Jaunielā 29A, būs skatāma XXV Starptautiskajam masku tradīciju festivālam veltīta latviešu tradicionālo masku izstāde “Masku skapis”, kuras ekspozīciju veidos 20 maskoti tēli. Būs apskatāmas tādas zināmākās maskas kā miežvilks, budēlis, nāve, dzērve, lācis, kaza un citi tēli. Izstādē ikviens aicināts iepazīties ar latviešu kultūras seno tradīciju, masku nozīmi un masku festivāla pirmsākumiem. XXV Starptautiskais Masku tradīciju festivāls šogad notiks Viļānos no 9. līdz 11. februārim.

Maskošanās ir viena no senākajām latviešu tradīcijām, kas aptvēra laiku no vēla rudens līdz pavasarim, kulmināciju sasniedzot ap ziemas saulgriežiem. Maskas veidoja no dabas materiāliem, veciem apģērba gabaliem un lietām, kas vairs nekalpoja ikdienas vajadzībām. Cilvēki devās no mājas uz māju, dejodami, dziedādami, izspēlēdami rotaļas, lai nodrošinātu auglību un svētību, lai aizbiedētu ļauno. Maskošanās ir logs uz viņsauli.

Izstāde būs apskatāma katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00, ieejas maksa – 1,00 eiro.

Meteņdiena ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti februārī. Tie ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara tuvošanos. Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos — par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Senāk senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, tāpēc arī Meteņi ir viens no laika griežu punktiem. Meteņos noslēdzās ziemas darbi un sākās pavasara darbi.