• Tweet

Nākamā gada budžets nosaukts par drošības un ilgtspējības, taču no visām prioritātēm drošības stiprināšanai tajā atvēlēta mazākā summa. Ugunsdzēsēji jau vairākus gadus ceļ trauksmi, ka darbinieku trūkums dienestā ir kritisks. Tik pat slikti ir apstākļi, kādos ikdienā spiesti strādāt glābēji, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tikmēr atbildīgie politiķi, kuri dienas aizvada siltos un izremontētos kabinetos, par avārijas stāvoklī esošajām dienestu telpām un darbinieku zemo atalgojumu neizrāda lielu interesi.

VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 8.daļas komandieris Valdis Dzērve norāda: “Jā, pielietojums, protams, ar gadiem mainījās. Sākumā tā bija domāta kā speciālās tehnikas brigāde. Šeit ir metru biezas betona sienas. Tur ir visādas ventilācijas šahtas. Te principā es pat teiktu, protams, neesmu redzējis to aprakstu, bet autonomi varēja nodzīvot kādu laiku atomuzbrukuma gadījumā.”

Krustpils ielā atrodas viena no astoņām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes daļām. Tā ir arī viena no lielākajām. Ikdienas maiņā tur parasti dežūrē astoņi glābēji. To darbs nav tikai sēdēt un gaidīt izsaukumus. Ugunsdzēsēji dienas pavada teorētiskās un praktiskās apmācībās.

VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 8.daļas komandieris Valdis Dzērve norāda: “Sporta nodarbības notiek. Agrāk florbolu spēlēja daļā aktīvi, bet tagad līdz ar cilvēku reizēm tādu trūkumu nav vairs, kam spēlēt. Tad tas tā, paliek otrajā plānā. Šeit viņi dzenājas. Protams, kāds tas segums ir, tāds ir. Telpa nav paredzēta florbolam vai kādam komandas sporta veidam, bet nu diemžēl.”

Ēka celta pagājušā gadsimta 80.gados. Kopš tā laika tur daudz kas nav mainījies. Apmetums nodrupis, ēkai iesēdušies pamati. Pašrocīgi aiztaisīti caurumi logos un ar līmlenti laboti sienu koka paneļi. Šī neesot sliktākā ēkā, kurā glābējiem jāstrādā.

“Un pārsvarā mēs paši uzkopjam tās telpas un no rīta pēc astoņiem tad arī tiek pieņemtas. Nu nosacīti, cik nu var uzturēt telpas tīrībā. Te ir duša, kurā principā pēc notikumiem un arī pēc dežūrām viņi mazgājas,” stāsta Dzērve.

Kārtības uzturēšana daļā ir darbinieku pienākums. Pirms pāris gadiem iekšlietu dienestu ēku apsaimniekošana tika nodota Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Mērķis bijis centralizēt visu resoru namu pārvaldi un atbrīvot dienestu darbiniekus no liekiem pienākumiem. Realitātē tas izvērties citādāk. Lai veiktu pat sīkākos atjaunošanas darbus, jāiet cauri birokrātijas sietam. Komandieris Dzērve rāda rūsganus pleķus uz zemes, kas radušies ūdens caurules plīsumu dēļ. Pirms dažiem gadiem viņi izcīnījuši tās nomaiņu. Citu piemēru ēkas uzlabošanas darbiem Dzērvem nav.

Dzērve norāda: “Līdz tam mums bija kaut kāds savējais resurss dienestam, remonta darbiņiem, kurus mēs varējām. Tad arī daudz aktīvāk džeki paši taisīja remontiņus, jo principā te ļoti liela daļa no tā, ko mēs redzam, ir viņu pašu rokām darīts. Bet es saku, tad mums bija savs resurss, viņiem bija interese to darīt, jo tā bija nu nosacīti viņu mājas un tad viņi te arī guldījās.”

Darbaprieku samazina arī zemais atalgojums un darbinieku mētāšana pa dažādām nodaļām. Jau ilgstoši VUGD trūkst darbinieku. Ja pirms pieciem gadiem (2018) iztrūkums bija 3%, tad šobrīd vakanču skaits palielinājies gandrīz četrkārtīgi līdz 11,1%.

Jau trūka tik daudz darbinieku, ka nācās uz laiku slēgt dažas glābēju stacijas. Pārdalot darbiniekus, uz pāris dienām nedēļā tiek nodrošināts darbs vienā depo, tikmēr cits tiek slēgts. Šogad situācija nedaudz uzlabojusies, jo valdība piešķīra papildu finansējumu virsstundu apmaksai. Novembrī un decembrī nevajadzēs īslaicīgi slēgt nevienu depo.

“Jā, mums bija tas jādara šajā gadā. Šogad mēs īslaicīgo darbības apturēšanu veicām 1065 reizes. [..],” saka VUGD Priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis.

Vaicāts, vai faktiski šāds scenārijs vēl arī nākamgad ir iespējams, viņš atbild: “Nu nāksies, jā, jo tās prioritātes divas, kuras mēs virzījām, tika atbalstītas daļēji.”

Neraugoties uz izvirzīto prioritāti – stiprināt valsts drošību – plaisa starp iekšējās un ārējās drošības dienestu darbinieku atalgojumu saglabājas liela. NBS karavīrs pelna gandrīz divreiz vairāk nekā VUGD glābējs. Nākamgad algu palielināšanai atvēlētais ir mazs ielāps, jo ilgtermiņa plāna situācijas labošanai valdībai nav.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā VUGD budžets ir vismazākais. Pērn te glābējiem tika atvēlēti 76, Igaunijā – 100 -, Lietuvā vairāk nekā 160 miljoni. Arī atalgojums mūsu ugunsdzēsējiem ir zemākais. 2021.gadā Latvijā glābējs saņēma vidēji 300 eiro mazāk nekā kaimiņos.

Vēl vasarā glābēji bija cerīgi. Bijuši lieli plāni algu palielināšanai nākamajā gadā. Iekšlietu ministrija prioritārajiem pasākumiem prasīja 330 miljonus eiro. Bet par drošības un ilgtspējības nodēvētajā budžetā, iekšējai un ārējai aizsardzībai no visām trim prioritātēm atvēlēta mazākā summa – nedaudz virs 90 miljoniem.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pauž: “Ir nepieciešams risinājums sevišķi attiecībā uz personālu. Nākamā gada budžetā tāpēc ir paredzēti 2,5 miljoni, ar domu, ka būs piesaistīti 105 jauni ugunsdzēsēji. Dienesta vadītājs ir apliecinājis, ka viņš to spēs izdarīt.”

Savukārt Baltmanis saka: “Kad gatavojām savu prioritāro pasākumu attiecībā uz atlīdzību, tas arī bija nākamajā gadā 19,1 miljons, piešķīra mums 5,5 miljonus.”

Tas nozīmē, ka dienestā esošie var cerēt uz pavisam nelielu algu pieaugumu – līdz 10%. Tikko stājoties dienestā, glābēja palīgs uz rokas saņem aptuveni 670 eiro – skaitot piemaksas par nakts darbu un speciālo pakāpi. Šajā kategorijā algas pieaugums labākajā gadījumā būs 67 eiro.

Tikko dienesta gaitas sācis NBS karavīrs pelna gandrīz divreiz vairāk. Ministrija apzinās, ka tas ir netaisnīgi, bet kā to risināt – plāna nav.

“Šis finansējums tika aprēķināts un, protams, ka tas ir paredzēts, lai izlīdzinātu atlīdzību starp aizsardzības un iekšlietu jomu, taču tas aprēķinātais atlīdzības apjoms ir 239 miljoni, un, protams, ka nākamajā gadā šādu vienreizēju risinājumu budžets faktiski nevarēja atļauties, tādēļ ka, kā mēs zinām, lielākais finansējums šoreiz aizgāja veselībai, tad izglītībai un tad trešā vietā sanāk ir bijusi drošība,” saka Kozlovskis.

Pagaidām uz galda ir variants glābēju jautājumu risināt nākamajā vidējā termiņa budžetā. Ar VUGD un citiem iekšlietu dienestiem saistīti jautājumi vairākkārtīgi skatīti arī Saeimas komisijā.

“Tāpēc mēs vērsīsimies ar tādu lūgumu varbūt valdībai, lai viņi varbūt arī izvērtē tādu iespēju, kāda šobrīd ir pieņemta Izglītības ministrijā skolotājiem, kad ir skaidri iezīmēta šī algas trepe pa gadiem […] Jo tas tad arī dod to stabilitāti, kas ir nepieciešama ikvienam cilvēkam, plānojot savu dzīvi.”

No nākamā gada budžetā paredzētajiem 129 miljoniem VUGD absolūto vairākumu plāno novirzīt tieši algām. Tehniskajai attīstībai atvēlēs minimumu. Tik pat drūma ir situācijā Nodrošinājuma valsts aģentūrā. Tās pārziņā ir vairāk nekā 640 ēku, kuras izmanto iekšlietu dienesti. To uzturēšanai gadā paredzēti vien aptuveni 1,3 miljoni.

Situāciju apgrūtina jauno katastrofu novēršanas centru būvniecība. Naudas ieguldīšana esošajās ēkās esot uzskatāma par valsts līdzekļu izšķērdēšanu, tāpēc dienestu darbinieki ir spiesti vēl vismaz līdz 2027.gada beigām strādāt brūkošās ēkās.

Nodrošinājuma valsts aģentūras Direktore Ramona Innusa norāda: “Kopumā ministrijas stratēģijā par infrastruktūras attīstību un šiem katastrofu pārvaldības centriem ir minēti 50 šādi katastrofu pārvaldības centri, tajā skaitā arī objekti Rīgā, bet finansējums šobrīd ir rasts 34 objektiem. […] Mūsu cerība ir pabeigt viņus līdz 2027.gadam, bet, protams, redzot kā dažādi notikumi ietekmē kopējo būvniecības nozari un cik tā ir neprognozējama, protams, garantēt nevaram.”

Plānots izbūvēt 50 katastrofu novēršanas centrus. Nodrošinājuma valsts aģentūra vēl nav skaitījusi, cik ēku paliks tās pārziņā pēc dienestu ievākšanās jaunajos centros. Pēc aģentūras aplēsēm ēku sistemātiskai atjaunošanai ikgadu nepieciešami vien nepilni 5 miljoni eiro.

Foto: Valsts kanceleja