Glābēji no lapsenēm neglābs
Lapseņu un iršu dzēlieni ir ne tikai sāpīgi, bet var radīt veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas. Tāpēc, ieraugot tuvumā ieperinājušos lapseņu pūzni, daudziem rodas jautājums, kur meklēt palīdzību. Pirmā doma – zvanīt glābējiem.
Šovasar vairāki lapseņu un iršu sadzelti cilvēki ārstējās slimnīcās, jo iestājās anafilaktiskais šoks, kad sākās dzīvībai bīstama alerģiska reakcija. Kādai 60 gadu vecai sievietei, dzerot sulu, lapsene iedzēla lūpā, un mediķi viņai varēja palīdzību sniegt tikai slimnīcā. Medicīnas iestādē tika nogādāts arī galvā lapseņu sadzelts četrus gadus vecs puika. Savukārt kādam vīrietim irsis iekoda ausī, un viņam sākās smaga alerģiska rekcija.
Citu vīrieti, kurš bija ķēries klāt lapseņu pūznim, lai to iznīcinātu, saniknotie kukaiņi neganti sadzēla. Arī viņš aizvests uz slimnīcu.
Nesen Rīgā, Vasaras ielā, lapsenes sadzēla sievieti. Kukaiņi bija ierīkojuši mājvietu pie uzņēmuma Rīgas gaisma apgaismes staba. Ieliņa ir neliela, pūznis bijis ļoti liels, lapsenes spindzējušas visapkārt, bet uz mājām kaut kā jātiek. Iedzīvotāji vairākas dienas zvanījuši visur, arī uz glābēju numuru 112, bet palīdzība atteikta. Viens no kaimiņiem beidzot piezvanījis uz Rīgas gaismu. Pašvaldības uzņēmuma darbinieki apžēlojušies un atbraukuši, lai gan sazvanīšanās ilgusi nedēļu. Viņi milzīgo pūzni nosvilinājuši, un ieliņā iestājies miers. Aculiecinieks Jānis Girnis stāsta, ka vienkārši tas neesot bijis, lapsenes kļuvušas niknas un darbiniekus paglābuši biezie spectērpi.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā Neatkarīgajai skaidro, ka glābēji tiešām nebrauc uz tādiem izsaukumiem. Ja lapsenes vai irši apdraud audzēkņus bērnudārzos vai skolās, tad cita lieta, tad glābēji ierodas nekavējoties. Taču, ja pūžņi izveidoti privātmājās vai dzīvojamās mājās vai to tuvumā, tad cilvēkiem jātiek galā pašu spēkiem vai jāizsauc deratizācijas un dezinsekcijas pakalpojumu sniedzēji. Tas ir maksas pakalpojums, kuru Latvijā piedāvā vairākas firmas. Ir tādas, kuras pensionāriem piešķir atlaidi, bet var gadīties, ka maksa būs lielāka nekā parasti – tāpēc, ka lapseņu un iršu iznīcināšana tiek uzskatīta par bīstamu pasākumu. Tas var maksāt vidēji no 20 līdz 30 latiem, jo nereti kukaiņu indētājiem jāizmanto trepes vai jāstrādā grūti pieejamās vietās, kur ir sarežģīti izvairīties no saniknotajiem dzēlējiem.
SIA EUC direktors Edijs Burģelis brīdina – jo vēsāks laiks, jo agresīvākas kļūst gan lapsenes, gan irši, jo pūznī to ir savairojies vairāk nekā vasaras sākumā, visiem gribas ēst, bet barības kļūst mazāk. Ir bijuši gadījumi, kad irši metas virsū cilvēkam. E. Burģeļa vadītā firma nodarbojas ar kukaiņu un grauzēju iznīcināšanu, ik nedēļu saņemot trīs vai četrus zvanus ar lūgumu palīdzēt. Viņš vērtē, ka tas ir daudz.
E. Burģelis uzsver, ka lapsenes vēl varētu mēģināt iznīdēt saviem spēkiem, bet iršiem gan «labāk klāt nelīst». Šie kukaiņi ir ļoti izturīgi un pat pēc indēšanas vēl pusstundu varot spirināties. Ja esat nolēmuši lapsenes iznīdēt saviem spēkiem, tad pirms pūžņa noņemšanas to var appūst ar speciāliem, šo kukaiņu iznīcināšanai paredzētiem aerosoliem. Noteikti jāapģērbjas biezi un jāpasargā seja. Atdalīto pūzni labāk ievietot drēbes maisā un tad ielikt traukā ar ūdeni. Ja pūznis izveidots logu tuvumā, tos pirms kariņa ar kukaiņiem jāaizver. Vajadzētu arī izskaidrot bērniem, kāpēc lapseņu un iršu pūzni nevajag bakstīt vai censties nodabūt zemē.
Specializētās firmas izmanto iedarbīgākos ķīmiskos līdzekļus. Tie iesūcas materiālā, pie kura piestiprināts pūznis, gāzbetonā vai kokmateriālos, tāpēc nav bijis gadījuma, kad lapsenes vai irši būvē mājvietu vienā un tajā pašā vietā, skaidro E. Burģelis. Viņš stāsta, ka lapsenes mēdz apsēst konditorejas, beķerejas un tamlīdzīgas saldas iestādes, jo īpaši Rīgas centrā. Lapseņu, iršu un grauzēju midzeņi nereti ir graustos, kādu galvaspilsētā nav mazums. Piemēram, pretim Dailes teātrim un tā apkaimē esot pamestas mājas. Lapseņu un grauzēju paradīze. Peles un žurkas pa komunikāciju caurulēm brīvi skraida šurpu turpu un iesprūk arī līdzās esošajās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Ja graustos ir kāds lapseņu pūznis, to iznīdēt nevar, jo nevar iekļūt ēkā.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālāk