• Tweet

Latvija rudeni sagaidījusi ar nepietiekamiem gāzes krājumiem un milzu gāzes rēķiniem. Politiķi atraduši ērtu grēkāzi vainas novelšanai – “Latvijas gāzi”. Uzņēmums nav izveidojis gāzes krājumus un arī alternatīvu Krievijas gāzei nav atradis. Tomēr arī pašu politiķi un amatpersonu rīcība enerģētikas krīzes novēršanai bijusi novēlota, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji gadā patērē ap 12 teravatstundām gāzes. Vasarā gāzi lieto daudz mazāk, tāpēc parasti šo periodu izmanto, lai uzpildītu Inčukalna krātuvi. Ziemā iztērē tur noglabāto. Visu Latvijas gada patēriņu varētu nodrošināt aptuveni 12 sašķidrinātās gāzes kuģi. Pašlaik vienīgā vieta Baltijā, kur tie var piestāt, ir Klaipēdas terminālis.

Šī gada pavasarī un vasarā Inčukalnu piepildīt pilnu nav izdevies, krātuvē gāze sasūknēta tikai līdz pusei. Latvijas uzņēmumiem tur glabājas piecas vai sešas teravatstundas. Četras iesūknējis “Latvenergo” Tec-2 darbināšanai un valsts drošības rezervēm. Cik pietrūkst, lai nodrošinātos līdz apkures sezonas beigām aprīlī, neviens nevar pateikt, jo dati par to, cik katlu mājas vai fabrikas pārgājušas no gāzes uz citiem enerģijas avotiem, nav apkopoti.

Marta sākumā valdība aiz slēgtām durvīm lēma mainīt principu, kā Inčukalnā iesūknē gāzi. Līdz šim priekšroka bija “Latvijas gāzei” kā lielākajam krātuves lietotājam, kas gāzi saņēma no Krievijas, bet ar martu par prioritāti noteica Klaipēdas virzienu.

Tas nozīmē, ka no Krievijas gāze plūda tikai tajos brīžos, kad no Lietuvas plūsma apstājās. “Latvijas gāze” turpināja pirkt Krievijas gāzi, tikai mazākos apjomos nekā citus gadus. Kad “Gazprom” lika norēķināties rubļos, “Latvijas gāze” prasīja FKTK atļauju, bet saņēma atteikumu. “Latvijas gāze” turpina pirkt Krievijas resursu, tikai no starpniekiem.

“Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norāda: “Latvijas valdība un “Conexus” varēja garantēt, ka Klaipēda varēs strādāt bez pārtraukumiem, jo visa gāze tiks garantēti iesūknēta Inčukalnā. Tā gāze, ko, protams, tirgotāji tur iesūknēs. ”

Nekā personīga: “Tā garantija bija nepieciešama tādēļ, ka brīdī, kad gāze nāk no Krievijas, nevar no Lietuvas sūknēt.”

Uldis Bariss: “Tieši tā. Ja pēkšņi kādā brīdī ir lielas piegādes no citurienes, praktiski no Krievijas, tas varētu atspiest to apjomu, kas nāk no Lietuvas.”

Jūlija beigās Krievija pavisam pārtrauca gāzes piegādes Latvijai. Amatpersonas sāka pētīt, cik “Latvijas gāze” Inčukalnā sapumpējusi, izrādījās – tikai teravatstundu.

11. augustā valdība uzlika “Latvijas gāzei” pienākumu veidot rezerves mājsaimniecībām vienas teravatstundas apjomā – tieši tāds apjoms tobrīd krātuvē glabājās uz “Latvijas gāzes” vārda. Kompānija apgalvo, ka divas trešdaļas no šīs gāzes jau pārdevusi citiem klientiem.

Nekā personīga: “Tā ir gāze, ko jūs esat pārdevuši jau pēc 24. februāra, kad jūs jau zinājāt…”

Aigars Kalvītis: “Tur ir gāze, kas vēl klientiem stāv no 2021. gada. Ir arī, protams, atsevišķi klienti, kas, redzot, ka gāzes cena katastrofāli aug, iegādājās šo gāzi jūnijā, jūlijā, maijā. Viņi mums samaksāja naudu, lai mēs priekš viņiem nopērkam gāzi.”

Nekā personīga: “Rezerves mājsaimniecībām jūs paši neveidojāt.”

Aigars Kalvītis: “Tāpēc, ka mums nebija iespējas iegādāties… Mums ir izveidotas kaut kādas nelielas rezerves, bet mums nebija iespējas iegādāties gāzi tādā apjomā, lai mēs varētu nodrošināt piegādes no Inčukalna krātuves. Mēs nevaram nopirkt caur Klaipēdu, tāpēc, ka Klaipēda izveidoja tādus tendera nosacījumus, kas ļāva tajos piedalīties tikai kompānijām, kam ir trīs gadu pieredze Klaipēdā. Un nevienai no Latvijas kompānijām šādas pieredzes nekad nav bijis. ”

Klaipēdas ilgtermiņa izsolēs ir prasība, ka pretendentiem trīs gadu laikā ir jābūt liela apmēra darījumiem ar sašķidrināto gāzi. Bet paredzēts arī izņēmums lielākajiem tirgus spēlētājiem, kāds ir arī “Latvijas gāze”.

“AJ Power” vadītājs Roberts Samtiņš norāda: “Ja jau bija sākumā skaidrs valdībai, ka grib nodrošināt privātpersonas ar droši gāzi, tad nekas šajā stāstā, manuprāt, neliedza uzreiz pateikt, ka privātpersonas pārņems “Latvenergo”, “Latvenergo” jau pavasarī nopērk privātpersonām gāzi, un šo vienu teravatu nodrošinās “Latvenergo”. Šobrīd šīs darbības, ka tiek mēģināts “Latvijas gāzei” – nevarētu teikt, ka atņemt, bet piespiest piegādāt šo gāzi, manuprāt, liecina par sava veida izmisumu. Saprot, ka tā gāze varētu būt par maz, tāpēc mums jāpiespiež “Latvijas gāze” piegādāt.”

Tas, ka uzņēmumi paši nav sagādājuši tirgum vajadzīgo gāzi pa plaši atvērto koridoru no Klaipēdas, politiķiem bija pārsteigums. Nekādas augsta līmeņa sanāksmes ar nozares uzņēmumiem darbības koordinēšanai nenotika.

“Ceļš no LNG kuģa līdz Inčukalna krātuvei mūsu reģionā ir diezgan komplicēts. Tas nozīmē, ka tirgotājam, kas vēlas nopirkt kuģi ar gāzi, pirmkārt, nepieciešams rezervēt Klaipēdas kapacitāti izsolē, tad vēsturiski bija nepieciešams rezervēt divās pusēs – Lietuvas pusē un Latvijas pusē – pārvades jaudas starp Lietuvu un Latviju, un papildus ir jārezervē gāzes iesūknēšanas jauda un vēl papildus ir jārezervē pašas krātuves jauda,” norāda Salmiņš.

“AJ Power” vadītājs stāsta, ka bijuši piegādātāji, kas vēlējušies gāzi sūknēt uz Latvijas krātuvi un pārdot Baltijas tirgū, bet visas pārvades jaudas bijušas rezervētas. “Conexus” publicētā statistika rāda, ka ne visas jaudas, ko uzņēmumi rezervējuši, tie arī izmantojuši. Šī gada laikā starpība starp rezervēto un reāli pārvadīto ir gandrīz divas teravatstundas. Tas ir milzīgs apjoms, ko tajā laikā varēja iesūknēt krātuvē.

Nekā personīga: “Ir ziņas par to, ka ir bijušas bloķētas jaudas Inčukalnā un gāzes pārvades tīklos, proti, uzņēmumi rezervējuši, bet nav izmantojuši jaudas. Vai notiek kāda pārbaude SPRK vai kādā citā iestādē par to, vai tā ir ļaunprātība vai kāda biznesa neizdošanās?”

Ilze Indriksone: “Kurš ko ir bloķējis? Jo manā rīcībā nav informācijas, ka “Conexus” būtu kādam ko bloķējis.”

Nekā personīga: “Ir kāds uzņēmums, kas rezervējis, bet nav izmantojis jaudas.”

Ilze Indriksone: “Nē, šobrīd nav manā rīcībā tādas informācijas.”

Inčukalna krātuve un gāzes pārvades tīkli pieder “Conexus Baltic Grid”. Uzņēmums izslēdz iespēju, ka kāds varētu ļaunprātīgi bloķēt ceļu no Lietuvas. Lielākās bedres gāzes plūsmā saistītas ar Klaipēdas termināļa apkopi aprīlī un Lietuvas lielākā gāzes patērētāja – rūpnīcas “Achema” darba atsākšanu jūnijā.

“Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss uzsver: “Nē, ļaunprātīga bloķēšana… mēs ļoti uzmanīgi monitorējam, lai šādu situāciju nebūtu. Mēs saprotam, ka tas šajā brīdī ir deficīta resurss. Kapacitāte tika izmantota par 90%, kas ir ļoti augsts procents.”

“Conexus” uzskata, ka gadījumi, kad kāds vēlējies iegādāties jaudas, bet to nevar, ir reti. Arī Lietuvas pārvades tīklu īpašnieks “Amber Grid” raidījumam “Nekā personīga” skaidro, ka neizmantotās jaudas, iespējams, nozīmē, ka uzņēmumi tās ir piedāvājuši otrreizējā tirgū, bet nav atraduši pircēju. Ar novembri Latvijas – Lietuvas savienojuma kapacitāti palielinās par aptuveni trešdaļu. Tagad vienkāršota sistēma cauruļvadu jaudas rezervēšanai – gan Lietuvas, gan Latvijas pusē tos var izdarīt vienlaikus.

“Conexus” darbu uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tās pārstāvji intervijai nepiekrita, bet rakstiski atbildēja, ka sūdzības nav saņēmusi. Tātad arī pārbaude nav bijusi.

Regulators apstiprina arī gāzes tarifus, pārbaudot, vai tie ir pamatoti. Tādēļ sabiedrību pārsteigusi “Latvijas gāzes” pirmā pusgada peļņa – 85 miljoni eiro. SPRK apgalvo, ka šo summu “Latvijas gāze” nopelnījusi tirgojot gāzi citiem uzņēmumiem. Mājsaimniecību daļā kompānija esot cietusi zaudējumus.

Tieši šonedēļ Eiropas Komisija apspriež peļņas nodokļa ieviešanu enerģētikas kompānijām. Tā daļu no peļņas novirzītu, lai mazinātu cenu kāpumu. Latvijā tas skartu arī “Latvenergo”, kas pirmajā pusgadā guvis 142 miljonu peļņu. Ekonomikas ministrija to nevēlas pieļaut, jo peļņu plānots ieguldīt “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopīgajā vēja parku projektā.

“Mēs redzam riskus, ka ierobežojot vai liekot atgriezt daļu peļņas, piemēram, atjaunojamo energoresursu ražotājiem, tas rada riskus atjaunojamās enerģijas ražošanas attīstībai Latvijā,” pauž Indriksone.

Šobrīd mēs, rēķinoties ar to, ka gāzes cena ir būtiski augusi kopš jūnija, kad “Latvijas gāze” iesniedza savu šobrīd spēkā esošo saistīto lietotāju tarifu. Mēs paredzam, ka otrajā pusgadā “Latvijas gāze” saistīto lietotāju sadaļā cietīs zaudējumus.

Gāzes tirgus atvēršanas procesā mainījās arī “Latvijas gāzes” akcionāru struktūra. Ar mērķi mazināt Krievijas uzņēmumu ietekmi šajā uzņēmumā par vienu no akcionāriem kļuva Luksemburgā bāzētais “Marguerite Fund”. Mēs fondam jautājām, vai tie ir apmierināti ar “Latvijas gāzes” darbu enerģētikas krīzē. Saņēmām atbildi, ka fonds politiskus jautājumus nekomentēs.

Gāzes tirgotāji valdībai pārmet to, ka neviens nevēlas uzņemties politisku atbildību un krīzi reāli vadīt. Piemēram, siltumapgādes uzņēmumi pavasarī nepirka dārgu gāzi, baidoties, ka vēlāk cena kritīs un viņiem pārmetīs izšķērdību. Nebija signāla, ka tā ir pareiza rīcība un ka dārgos rēķinus iedzīvotājiem kompensēs. Tagad gāze ir vēl dārgāka un to nopirkt ir grūtāk.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norāda: “Šajā sezonā mēs esam pieņēmuši bezprecedenta lēmumu, ka valdība uzdeva “Latvenergo” iegādāties gāzes rezerves, mums valstī tagad ir stratēģiskās gāzes rezerves, un, lai vēl palielinātu gāzes daudzumu, ko “Latvenergo” var iepirkt, valsts tagad ir atpirkusi pusi no šīm rezervēm, atbrīvojot naudu “Latvenergo”, lai viņi varētu turpināt, lai varētu piedāvāt mūsu uzņēmumiem gāzi tirdzniecībā.”

Mēs arī pieņēmām lēmumu, rezervējot konkrētu gāzes daudzumu 1,15 teravatstundas, par ko “Conexus Baltic Grid” – Latvijas uzņēmums – apgalvo, ka Inčukalnā ir šī gāze. Šī gāze ir rezervēta tā, lai mums mājsaimniecībām sezonā droši pietiktu. Tātad pagājušajā sezonā subsidējām elektro rēķinus, šajā sezonā esam iepirkuši papildu gāzi, lai būtu uzņēmumiem, un nodrošinājuši, ka gāze, kas ir zem zemes, tiešām aiziet mājsaimniecībām.

Nekā personīga: “Tad kādēļ šobrīd tik būtiska ir tā “Latvijas gāzes” īpašumā esošā gāze, ja rezerves ir un “Latvijas gāze” it kā vairs nav nepieciešama? Un otrs – vai šajā laikā ar Kalvīti vispār esat runājis un pavasarī skaņota kāda kopīga darbība, jo viņi tomēr ir lielākais gāzes tirgotājs?”

Krišjānis Kariņš: “Likumā ir noteikts, ka “Latvijas gāzei” kā publiskajam tirgotājam ir pienākums apgādāt mājsaimniecības ar gāzi. Mēs redzam caur “Conexus”, ka šī gāze “Latvijas gāzei” zem zemes ir. Mēs pieņēmām ļoti elementāru lēmumu: šo gāzi “Latvijas gāze” drīkstēs tirgot tikai mājsaimniecībām. Ļoti vienkārši, ļoti tieši, ļoti neatgriezeniski. Tādu lēmumu mēs esam pieņēmuši, tā tas arī tiks pildīts. Ja gadījumā kāda iekšēja iemesla dēļ “Latvijas gāze” uzskatīs, ka vairs nespēj pildīt šo funkciju, gāze mums zem zemes ir, par to nav jāuztraucas, bet rēķinu izrakstīšanu pārņems “Latvenergo” un “Conexus” nodrošinās, ka tā gāze plūst tur, kur viņai jālūst.”

Nekā personīga: “Tajā brīdī, kad mēs pavasarī devām prioritāti Klaipēdai, lai viņi var bez aizķeršanās sūknēt gāzi uz Inčukalnu, vai bija politiska vienošanās, ka par to Latvijai kaut kas tiek – rezervētas jaudas Klaipēdā vai kā citādāk?

Krišjānis Kariņš: “Kā mēs ļoti labi redzam, vienošanās starp valstīm, ka valstis palīdz viena otrai grūtā brīdī, strādā. Mēs turam Inčukalna krātuvi pieejamu aŗi citu valstu tirgotājiem, vai no Somijas vai Igaunijas, vai Lietuvas. Un Klaipēdas terminālis ir pieejams arī mums, mēs redzam to, jo “Latvenergo” turpina iepirkt gāzi.”

Kariņš atzīst, ka līdzšinējais plāns – apkures rēķinu pieauguma puses kompensēšana – nebūs pietiekama. Jaunais plāns ir apkures cenai noteikt griestus. To, kas būs virs tiem, apmaksās valsts.