• Tweet

Vai Latvijā izveidotā enerģētikas politika nodrošina efektīvu lēmumu pieņemšanu nozares attīstībai un krīžu pārvarēšanai? Par šo jautājumu un nozares pārraudzību kopumā trešdien, 12. februārī, sprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti. Komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš uzsvēra, ka enerģētikas nozarei galvenokārt ir jāstrādā iedzīvotāju labā.

“Šobrīd enerģētikas nozare sakaras ar ļoti daudziem izaicinājumiem, ņemot vērā nospraustos ambiciozos klimata mērķus, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē. Redzam arī izmaiņas pasaules enerģētikas politikā. Taču pats galvenais ir rūpēties par patērētājiem. Lai neciestu iedzīvotāji, kā tas, piemēram, Latvijā bija 2023.gada vasarā, kad politiķiem bija jāiejaucas un jāmaina enerģētikas politikas plānotais, un jāievieš atbalsts iedzīvotājiem,” sacīja G. Liepiņš.

Komisijas priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka apņemšanās samazināt gaisa piesārņojumu un izmešus, par ko Eiropas līderi jau ir vienojušies, kopumā ir pareizi, taču katrā valstī ir jāvērtē reālā situācija un jāņem vērā arī grūtības šo mērķu sasniegšanā.

“Patlaban Eiropas valstis skatās viena uz otru, – kura būs tā pirmā, kas pateiks, ka pilnīgi visus klimata mērķus tomēr neizdosies sasniegt. Iespējams, ka Eiropas Savienības valstīm būs jānāk kopā un jārunā, kā šos mērķus pielāgot, lai tie būtu sasniedzami un arī lai mūsu konkurētspēja būtu labāka. Šobrīd Eiropa diemžēl daudzos konkurētspējas jautājumos enerģētikas jomā zaudē. Redzam, ka Latvijai klimata mērķu īstenošanai ir nepieciešami vismaz 10 miljardi gan valsts, gan privātā finansējuma, kā arī tajā pašā laikā ir citi izaicinājumi – jāiegulda aizsardzībā un citās svarīgās nozarēs,” norādīja G.Liepiņš.

Šodien komisijas deputāti diskutēja par to, kā jānotiek enerģētikas politikas pārraudzībai un dažādiem to risinājumiem.

Savukārt Valsts kontrole revīzijā akcentējusi, ka Latvijā, turpinot kā līdz šim, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķus nesasniegsim. Nepilnības esošajā sistēmā kavē nozares attīstību un palielina riskus valsts budžetam, kā arī patlaban valsts kapitālsabiedrības nepietiekoši tiek iesaistītas valsts noteikto enerģētikas mērķu sasniegšanā, norādījusi Valsts kontrole.

Kopumā revīzijas iestāde ieteikusi noteikt prioritātes plāna sasniegšanai, radīt priekšnosacījumus papildu privātā finansējuma piesaistei, veicināt elektroenerģijas ražotāju aktīvāku iesaisti atjaunīgo energoresursu jaudu attīstībā, uzlabot nozares attīstības dokumentu kvalitāti, kā arī citus pasākumus.