Gada balvā atkal triumfē “Prāta vētra”
Ar iespaidīgu šovu otrdien Latvijas Nacionālā teātra telpās tika aizvadīta jau septiņpadsmitā Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu pasniegšanas ceremonija un noskaidroti ieraksti, kurus žūrija atzinusi par labākajiem 2012. gadā. Sensāciju mīļotājus nāksies apbēdināt – pārliecinoši triumfēja Prāta vētra.
Līdz šim Prāta vētra prestižajās Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu pasniegšanas sacensībās vienmēr palikusi nepārspēta – latvju supergrupas kontā jau līdz vakardienai bija 25 (!) šie pašmāju Grammy. Šoreiz bija aizdomas, ka prātvētriniekiem radīsies problēmas, jo dažās kategorijās viņiem bija tiešām nopietni konkurenti. Taču vakar Prāta vētra saņēma trīs balvas (lieki piebilst, ka visvairāk no visiem) un tikai Radio hita nominācijā piekāpās Dona Signālam.
Negribas izklausīties pēc Prāta vētras nīdēja, taču, dārgā žūrija, vai tiešām dziesma Lantern bija pārāka par, piemēram, astronautu hitu Esi man klāt vai Aijas Andrejevas Kafijas krūzi? Viņu albums tik tiešām bija labāks par to pašu astronautu ripuli Lauvas? Nu, var jau būt, taču pēdējos gados aizvien vairāk sāk šķist, ka Latvijā vairs neviens pat neklausās, ko izdevis Renārs Kaupers & Co – ja Prāta vētra, tad tas a priori ir šedevrs. Lantern atzīta par gada labāko dziesmu arī tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizē tirdzniecības parks Alfa, bet te nu nekādu iebildumu nav un nevarētu būt – cilvēki mīl šo grupu par tās pozitīvismu (un tāds viņiem tik tiešām piemīt), bet lielveikalos pie balsošanas urnām būtu lieki gaidīt, ka kāds iedziļināsies muzikālajās kvalitātēs.
Kā veterānu burziņā
Pats pasākums bija jauks – balvu pasniegšanu pavadīja interesants koncerts, kurā ar priekšnesumiem uzstājās Prāta vētra, Astro’n’out, PeR, Igo, Kārlis Būmeisters un Matters, Inokentijs Mārpls, Aija Andrejeva, Elizabete Balčus, Latvian Voices, DaGamba, Igo un citi, bet ceremoniju, kā ierasts, vadīja Andris Freidenfelds jeb Fredis, un, nāksies atkārtoties, bet nav žēl to darīt vēl un vēl – Fredis nozīmē izdošanos.
Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Čikāgas piecīši, taču patiesībā īstā balva par mūža ieguldījumu tika pasniegta roka albumu kategorijā un tā tika grupai Inokentijs Mārpls – Dambis ar savu kompāniju jau sen to bija pelnījuši. Šajā nominācijā vēl bija trīs līdzīgi pretendenti – tādi veterāni kā Zig Zag, HMP? un Alis P. Gan nākamreiz. Vēl viena balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta kategorijā Labākais autordziesmu albums, kurā kā labāko žūrija novērtēja Ulda Stabulnieka jau pēc nāves izdoto Es mīlu dzīvi skaisto – atvainojos par cinismu, bet nenoliedzami ģeniālais Uldis Stabulnieks nebūtu ticis pie šīs balvas, ja joprojām būtu dzīvs un pie labas veselības.
Interesanti rezultāti
Par citām kategorijām. Pirmoreiz balvas tika piešķirtas arī metālistiem, un te nu ir viens neliels, bet taisnīgs pārsteigums – Soundarcade. Šajā žanrā pērn augstāk kotējās Frailty, ko apliecina arī šīs kompānijas nupat iegūtās divas Metālmūzikas Gada balvas, taču jāatzīst, ka Frailty vienkārši ir ļoti labs menedžments – no muzikālā spēka viedokļa Soundarcade noteikti ir labāki. Citās jaunajās kategorijās – elektroniskās mūzikas kategorijā balvu saņēma grupa Kodek (no šīs jomas speciālistiem dzirdēts, ka pelnīti), bet džeza mūzikā triumfējis Kārlis Vanags un City Jazz Band.
Ievērojams ierakstu skaits šogad bija iesniegts akadēmiskās mūzikas žanrā, un šī kategorija sadalījusies sīkāk – atsevišķi akadēmiskajā mūzikā un koru mūzikā. Zelta mikrofonu saņēma gan Kremerata Baltica (par albumu Jubilate), gan koris Kamēr (par Mēness dziesmām) – pelnīts gan vienam, gan otram.
Par labāko popa albumu žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa Summer City, bet te viņam nemaz īsti nebija konkurentu – Laura Reinika Ziemassvētki vairāk jāvērtē kā sezonāls darbs, bet PeR vai Raimonda Paula dziesmu izlase Dai Bog – kā kompilācija. Nekas, Maestro vismaz tika pie balvas sev ierastajā nominācijā – šlāgeros nudien viņa projekts Miers un Bērziņš bija klasi pārāks. Kantri nominācijā lauri tikuši grupai Sestā jūdze, kurai droši vien bija liels prieks tajā apspēlēt Apvedceļu. Alternatīvās mūzikas žanrā balvu saņēma satelīti – kur tikai viņi to nesaņem… Par gada debitantiem gan varētu rasties jautājumi – Anete Kozlovska šķita daudz iespaidīgāka, taču varbūt viņai tika piemēroti citi vērtēšanas kritēriji – nav šī meitene no nekurienes radusies, un par debitanti viņu dēvēt arī pagrūti.
Topā jau gadiem
Starp citu, vai tad tiešām latvju mūzikā ir tik pieticīgi ar jauniem hitiem? Re, apkopojot visu Latvijas radiostaciju atskaites, kļuvis zināms, ka viena no piecām pērn visvairāk atskaņotajām dziesmām ir grupas Otra puse hits Nakts vai rīts, kas Radio hita balvu saņēma jau 2009. gadā (!). Viņus gan šoreiz apspēlēja Dons, taču nu jau labu laiku Amerikā esošā Ella gan pie savas balvas tika ar nenoliedzami spēcīgo Welcome To The Club tā jaunajā versijā – arī ne pirmā svaiguma hits. Acīmredzot nav nemaz tik daudz spēcīgu pretinieku.
Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu ieguvēji
Labākais roka albums
Pupu mizas Inokentijs Mārpls
Labākais smagā roka vai metāla mūzikas albums
Moving The Great Hadron Soundarcade
Labākais popa albums
Summer City Jānis Stībelis
Labākais pop-rock albums
Vēl viena klusā daba Prāta vētra
Labākais šlāgermūzikas albums
Miers un Bērziņš R. Pauls, H. Spanovskis, J. Paukštello, A. Bērziņš
Labākais kantri mūzikas albums
Iebrien manā saulrietā Sestā jūdze
Labākais tautas mūzikas albums
Dziediet, meitas, vokorā Saucējas
Labākais akadēmiskās mūzikas albums
Jubilate. Kamerata Baltica G. Krēmers, Baltijas orķestris Kremerata Baltica un solisti
Labākais koru un vokālo grupu mūzikas albums
Mēness dziesmas koris Kamēr
Labākais džeza mūzikas albums
Introducing The Band Kārlis Vanags City Jazz Big Band
Labākais autordziesmu albums
Es mīlu dzīvi skaisto Uldis Stabulnieks
Labākais elektroniskās mūzikas albums
Flavours From The Future Kodek
Labākais alternatīvās mūzikas albums
Pagrīdē Satellites.lv
Labākais mūzikas albums bērniem
Dārta dzied. Raibā papagaiļa dziesmas dažādi izpildītāji
Labākais videoklips
Lantern Prāta vētra
Labākais koncertieraksts video
Tru Live 2011 Instrumenti
Labākā deju dziesma
Welcome To The Club 2012 Dj Ella, Ricky J
Labākā debija
Rasā pēdas Sus Dungo
Labākā dziesma
Lantern Prāta vētra
Gada radiohits
Signāls Dons
Par mūža ieguldījumu
Čikāgas piecīši
Avots: nra.lv /Sandris Vanzovičs
Vēl par tēmu:
“Straume” iegūst 2025. gada LUX skatītāju balvu
Latvijas režisora Ginta Zilbaloža filma “Straume” otrdien ceremonijā Eiropas Parlamentā Briselē saņēma 2025. gada LUX skatītāju balvu. Latvijas, Francijas un Beļģijas kopražojuma...
Lasīt tālākTapusi dokumentālā filma Kārli Bardeli
Dokumentālā filma “Aizsniegt dzelmi” ir stāsts par pirmo cilvēku Pasaules vēsturē, kurš airu laivā šķērsojis Kluso okeānu no Dienvidamerikas līdz Āzijai. Ekspedīcija ilga 715 dienas...
Lasīt tālākSpožas zvaigznes, jauniestudējumi uz zelta klasika Rīgas Operas festivālā
Rīgas Operas festivāls no 1. līdz 20. jūnijam aicina skatītājus uz spilgtu, daudzveidīgu un mākslinieciski augstvērtīgu programmu. Jau vairāk nekā divdesmit piecus gadus Rīgas Operas festivāls...
Lasīt tālākNKC 4. maija Latvijas filmu maratons 2025 izsludina programmu
Latvijas animācija un jo īpaši stāsti par kaķiem, filmu pirmizrādes un jubilejas, Latvijas kultūras personības, patriotiskas noskaņas, vēstures liecības un mākslinieciski izaicinājumi...
Lasīt tālākTop dziesmu spēle “Dumpīgā Rīga” Klāva Meļļa režijā
Latvijas Nacionālajā teātrī, iedvesmojoties no Rutku Tēva vēsturiskā romāna, top jauniestudējums “Dumpīgā Rīga”. Režisors Klāvs Mellis šo stāstu interpretēs dziesmu spēles žanrā,...
Lasīt tālākPirmizrādi piedzīvos sešu valstu kopražojuma dokumentālā filma “Putina spēļlaukums”
Pirmdien, 5. maijā, kinoteātrī “Splendid Palace” Latvijas pirmizrādi piedzīvos poļu režisora Konrāda Šolaiska dokumentālā filma “Putina spēļlaukums”/Putin’s Playground, kas ir...
Lasīt tālākŠogad starptautiskajā akcijā “Muzeju nakts” Latvijas muzeji aicināti stāstīt mūsu vērtību stāstus
Ikgadējā Latvijas muzeju direktoru sanāksmē, kas šodien notika Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja telpās Rīgas pilī, Kultūras ministrija (KM) pieteica šā gada starptautiskās “Muzeju...
Lasīt tālākRīgā atzīmēs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu
4. maijā šogad tiks atzīmēta 35. gadadiena, kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas. Rīgas pašvaldība sarūpējusi plašu svētku programmu, ko aicināti apmeklēt gan rīdzinieki,...
Lasīt tālākJRT atgriežas režisors Juris Rijnieks un iestudē Tenesija Viljamsa lugu “Stikla zvērnīca”
Amerikāņu dramaturga Tenesija Viljamsa atmiņu spēle “Stikla zvērnīca” pieder pie 20. gadsimta dramaturģijas šedevriem, kas ļauj sajust cilvēka iekšējās pasaules trauslumu un mūsu...
Lasīt tālākAr koncertiem, radošajām darbnīcām un pasākumiem Rīgā svinēs Lieldienas
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā tiks svinētas Lieldienas. Rīgas svētku noformējums Arī šogad...
Lasīt tālāk