• Tweet

Valdība ir nolēmusi 29. septembrī lauzt līgumu ar fotoradaru uzstādītāju VTraffic (pirms tam Vitronic Baltica un partneri). Iekšlietu ministrija sola divu mēnešu laikā izlemt, vai atpirkt no Vācijas ražotāja jau piegādātās iekārtas vai atteikties no to iegādes.

Līdz tam ātrumpārkāpējus fiksēs Ceļu policija, kas šajā laika posmā strādās pastiprinātā režīmā. Tomēr atbildes – kurš ir vainīgs, ka projekts tā beidzās, nav. Iekšlietu ministrija vienīgi norāda, ka līgums tika slēgts iepriekšējās valdības laikā.

«Šobrīd fotoradari turpina fiksēt ātruma pārkāpumus, un pārkāpēji attiecīgi saņems administratīvā pārkāpuma protokolus. Tā kā valdības sēdē tika pieņemts lēmums 28. septembrī izbeigt līgumu, tātad līdz šim datumam (ieskaitot) fotoradari darbosies pilnā apmērā,» informē Valsts policijas (VP) pārstāve Lita Juberte. Viņa norāda, ka līdz 26. septembrim sastādīti 282 595 administratīvā pārkāpuma protokoli (gan par pārvietojamo, gan stacionāro fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem) kopumā par 4 393 705 latiem, bet iekasēti ir 2 220 535 lati. Kā paredzot līguma nosacījumi: 35% no summas saņem komersants, 65% tiek ieskaitīti Valsts kasē.

Pēc līguma laušanas VP sola darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu radaru darbības nepārtrauktību pilnā apjomā. «Ja būs kādas izmaiņas, policija strādās, lai nodrošinātu atļautā braukšanas ātruma kontroli uz Latvijas ceļiem tādā pašā apjomā, izmantojot rokas radarus un policijas ekipāžas,» sola L. Juberte.

Vaicāta par finansiālajiem aspektiem (radaru apsaimniekošanas izmaksām, iespējamām atpirkšanas izmaksām utt.) un tālākajiem nodomiem attiecībā uz radaru nepārtrauktības nodrošināšanu, VP pārstāve atbild, ka pašlaik par visiem šiem jautājumiem norit diskusijas, tāpēc sīkāku informāciju nevarot sniegt. «Tuvākajā laikā tiks lemts par radaru atpirkšanas iespējām, izmaksām, apsaimniekošanu un citiem jautājumiem.»

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pēc valdības sēdes slēgtās daļas, kurā skatīja jautājumu par līguma laušanu ar VTraffic, pauda, ka ministrija nav gatava uzreiz iegādāties 57 fotoradarus, kas jau darbojas uz Latvijas ceļiem. Ražotāja piedāvātajai summai Latvijas puse nav varējusi piekrist, tāpēc nolemts vispirms veikt auditu, lai izvērtētu iekārtu tehnisko stāvokli un vienotos par abām pusēm pieņemamu summu. Cik daudz prasījis ražotājs, ministrs neatklāja.

Ministrs arī atzina, ka fotoradaru ieviešanas projekts īstenots neveiksmīgi. Saprotama esot sabiedrības reakcija uz notikušo, taču viņš gribot uzsvērt, ka, par spīti visam, fotoradari uz ceļiem būs, taču noteikti jādiskutē par to izvietojumu, pārvietojamo iekārtu darbības principiem un apzīmējumiem.

Uz Neatkarīgās jautājumu, kurš tad ir vainīgs un kurš atbildēs, ka projekts izgāzās, un kādas sankcijas tiks vērstas pret pasūtītāju, R. Kozlovska padomniece Daiga Holma norāda: «Līgums starp Valsts policiju un privāto partneri Vitronic Baltica tika noslēgts jau iepriekšējās valdības laikā. Noslēgtais līgums saturēja konkrētus darba izpildes nosacījumus, kurus privātais komersants nav izpildījis, tāpēc līgums šā gada 28. septembri tika lauzts. Laužot līgumu, nekādas sankcijas pret pasūtītāju (t.i., Valsts policiju) netiks piemērotas, jo privātais partneris nav izpildījis savas līgumsaistības.»

Jāpiebilst, ka neveiksmīgais komersants Vitronic Baltica tikmēr ir iesniedzis pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu. Uzņēmums uzskata, ka šāda aizsardzība ļaus tam sakārtot attiecības ar kreditoriem un pabeigt iesākto projektu.

***

RADARU SĀGA: VAI IR VĒRTS

• Kas notiks pēc 29. septembra, kad beigsies līgums?

Valsts policija: «Tiks darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu radaru darbības nepārtrauktību pilnā apjomā. Ja būs kādas izmaiņas, policija strādās, lai nodrošinātu atļautā braukšanas ātruma kontroli uz Latvijas ceļiem tādā pašā apjomā, izmantojot rokas radarus un policijas ekipāžas.»

• Cik izmaksā radaru apsaimniekošana?

Valsts policija: atbildi nesniedz.

• Cik varētu izmaksāt radaru atpirkšana?

Valsts policija: atbildi nesniedz.

• Vai tiek pieļauts, ka varētu meklēt citu firmu, ar ko sadarboties šajā jomā?

Valsts policija: atbildi nesniedz.

• Kam jāuzņemas atbildība par neveiksmīgi īstenoto projektu?

Iekšlietu ministrija: «Līgums starp Valsts policiju un privāto partneri Vitronic Baltica tika noslēgts jau iepriekšējās valdības laikā.»

• Vai pasūtītājam tiks piemērotas sankcijas?

Kādas tās ir?

Iekšlietu ministrija: «Laužot līgumu, nekādas sankcijas pret pasūtītāju netiks piemērotas, jo privātais partneris nav izpildījis savas līgumsaistības.»

VIEDOKLIS

Pauls TIMROTS, autoeksperts:

– Nepatīk, ka sabiedrība netiek informēta par to, kas notiek ar šo projektu. Pilnīgi tumša bilde! Kāpēc gan tik grūti šo līgumu lauzt? Nav saprotams arī, kāpēc Iekšlietu ministrija tik slimīgi uztver iespēju, ka radaru darbība tiktu kaut uz dienu pārtraukta. Pirms tam gluži labi bez tiem iztikām, un situācija uz ceļiem bija pat labāka nekā tagad. Uzskatu, ka pirkt visus radarus ir īsts neprāts. Ja nu vienīgi tas ir ražotāja plāns un līgums ir gluži kā reketa variants. Varbūt tomēr vajadzētu meklēt citu sadarbības partneri.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe