• Tweet

Straujajai ekonomikas izaugsmei arvien vairāk atspoguļojoties darba tirgū, ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, ir palielinājies par 2,6% un darba meklētāju īpatsvars sarucis līdz 16,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc darbaspēka apsekojuma datiem, kuros ņemti vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti, ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 857,6 tūkstošus, gada laikā uzrādot 2,6% pieaugumu. Strādājošo iedzīvotāju skaita kāpums pirmajā ceturksnī arī ir bijis vienīgais faktors, kas ir nodrošinājis darba meklētāju īpatsvara samazināšanos līdz 16,3%, salīdzinot ar 17,6% attiecīgajā ceturksnī pirms gada.

Ja pagājušā gada laikā bija vērojama bezdarba līmeņa mazināšanās arī uz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita sarukuma rēķina, šā gada pirmajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo ceturksni ir palielinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 0,9%, un ekonomiskās aktivitātes palielināšanās arī ir viens no rādītājiem, kas apstiprina situācijas uzlabošanos darba tirgū. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pirmajā ceturksnī ir palielinājies līdz 65,1%, salīdzinot ar 63,6% pirms gada. Tajā pašā laikā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kuri zaudējuši cerības atrast darbu, gada laikā ir sarucis par 10 tūkstošiem jeb 22%.

Lai gan īstermiņa skaitījumā pirmā ceturkšņa nodarbinātības dati ir visnotaļ pozitīvi, pēdējie darbaspēka apsekojuma un tautas skaitīšanas rezultāti ir atklājuši arī negatīvo attīstību ilgākā laika periodā, kad pēdējo gadu aktīvās emigrācijas ietekmē tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits ir izrādījies par 86,7 tūkstošiem mazāks nekā tika uzskatīts iepriekš. Tā kā valsti visvairāk ir atstājuši tieši ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, arī darba meklētāju īpatsvara samazināšanās ir bijusi būtiski lēnāka nekā liecināja neaktualizētie statistikas dati.

Pēc precizētajiem iedzīvotāju skaita datiem bezdarba līmenis Latvijā arī izrādījies visaugstākais Baltijas valstīs – Lietuvā darba meklētāju īpatsvars starp ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem šā gada pirmajā ceturksnī bijis 14,5%, bet Igaunijā – 11,5%.

Tuvākajos ceturkšņos, saglabājoties spēcīgai ekonomikas izaugsmei, nodarbināto iedzīvotāju skaits turpinās palielināties un bezdarba līmenis pazemināsies. Tāpat kā Latvijas ekonomikai kopumā, arī darba tirgum pašlaik lielākos riskus rada situācijas attīstība ārējos tirgos, galvenokārt, finanšu krīzes skartajās eirozonas valstīs, samazinot pieprasījumu pēc Latvijas eksporta un attiecīgi mazinot nepieciešamību pēc jaunām darba vietām. Tomēr darba tirgus problēmas pilnībā neaprobežojas tikai ar ārējās vides draudiem, jo ilgākā termiņā riskus rada arī negatīvā iedzīvotāju skaita dinamika un strukturālais bezdarbs, kad pieprasījums darba tirgū neatbilst piedāvājumam gan darbinieku kvalifikācijas, gan algu līmeņa ziņā.