• Tweet

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada jūlijā cenu līmenis bija par 0,1% augstāks nekā jūnijā, bet, salīdzinot ar jūliju pērn, cenas pieaugušas par 0,7%. Šāds patēriņa cenu pieaugums bijis zemākais eirozonā un viens no zemākajiem starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Atbilstoši Eurostat ātrajam novērtējumam, harmonizētais patēriņa cenu indekss eirozonā 2024. gada jūlijā palielinājies par 2,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Gan Latvijā, gan eirozonā kopumā patēriņa cenu pieaugumu virza pārtikas un pakalpojumu cenu pieaugums, kamēr energoresursu cenas, kas atspoguļo elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas tarifu pārmaiņas, samazinās. Latvijā energoresursu cenu samazinājuma pazeminošā ietekme uz inflāciju ir būtiski lielāka nekā eirozonā, kas lielā mērā ir saistīts ar bāzes efektiem, jo elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas tarifu kāpums 2022.-2023. gadā bijis viens no straujākajiem eirozonā.

Patēriņa cenu pieaugumu Latvijā šā gada jūlijā var vērtēt kā mērenu. Lai gan atsevišķām preču grupām tika fiksēta deflācija, tomēr spēcīgais pakalpojumu cenu pieaugums un noturīgais pārtikas un degvielas cenu kāpums noteica patēriņa cenu pieaugumu. Šā gada jūlijā pakalpojumu cenas gada izteiksmē vidēji palielinājās par 5,1%, bet preču cenas samazinājās par 0,8%.

Būtiskākā ietekme uz gada inflāciju bija pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenām (+2,4%). Sadārdzinājums tika fiksēts praktiski visām pārtikas grupām, tomēr straujākie cenu pieaugumi bija olīveļļai (+37,2%), zivīm un jūras veltēm (+6,2%), dārzeņiem (+4,4%), augļiem (+2,0%), kā arī kafijai un tējai (+6,6%) un sulām (+12,9%). Lai arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums 2,4% apmērā neliekas augsts, tomēr tas izskaidro 0,6 procentpunktus no vidējā cenu pieauguma jūlijā, kas bija 0,7%.

Pārtikas cenu pieaugumam jābūt mazākam, jo pārtikas ražošanas izmaksas, kā arī loģistikas izmaksas būtiski samazinājušas. Vietējās ražošanas pārtikas cenas jau kopš pērnā gada oktobra nepārtraukti samazinās un atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem ražotāju cenas pārtikai, kas tiek realizēta vietējā tirgū, šā gada pirmajā pusē samazinājās par 1,3% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Samazinās arī neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē, kas ietekmē mūsu importētās pārtikas cenas. Atbilstoši ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, neapstrādātās pārtikas cenas šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija par 6,2% zemākas nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Tas kopā ar būtiski zemākiem elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifiem Latvijā, kas samazina arī mazumtirgotāju izmaksas, atstāj pazeminošu efektu uz pārtikas cenām arī tirgotājiem.

Nozīmīga ietekme uz gada inflāciju jūlijā bija tabakas izstrādājumiem (+13,1%) un alkoholiskajiem dzērieniem (+4,1%), ko lielā mērā noteica akcīzes nodokļu kāpums no šā gada marta.

No pakalpojumiem visstraujāk cena pieauga mājokļa īrei (+8,1%), ūdensapgādei un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem (+7,3%), veselības aprūpes pakalpojumiem (+5,2%), atpūtas un kultūras pakalpojumiem (+5,4%), telekomunikācijas pakalpojumiem (+5,1%) un personīgās aprūpes pakalpojumiem (+3,5%).

Šā gada turpmākajos mēnešos inflācija paātrināsies. Sagaidāms, ka augustā gada inflācija veidos 1,1%, bet septembrī 1,5%. To noteiks gan bāzes efekti, gan noturīgs cenu pieaugums pārtikai un pakalpojumiem.