• Tweet

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda piešķīrums 4,6 miljardu eiro apmērā tiks izmantots investīciju projektos pilnībā un Latvija nezaudēs ES finansējumu. To nodrošina valdības jau preventīvi pieņemtie riskus kompensējošie lēmumi – budžeta virssaistību iespējas līdz 164 miljoniem eiro papildu investīcijām jauniem projektiem, kā arī izmantojot Eiropas Komisijas (EK) doto iespēju pārfinansēt uz ES fondu programmu vismaz 60 miljonus eiro maksājumus siltumapgādes atbalstam mazaizsargātām mājsaimniecībām un citas finansējuma pārdales.

Vienlaikus medijos izskanējusī informācija par ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda iespējamo finansējuma zaudēšanu indikatīvi 200 miljonu eiro apmērā attiecas uz individuāliem projektiem, kas netiks pabeigti līdz šī gada beigām, un konkrētie projekti var nesaņemt visu nacionāli plānoto ES fondu līdzfinansējumu par izdevumiem pēc šī gada beigām. Šādos gadījumos Latvija izmantos arī EK piedāvāto elastības iespēju projektu pabeigšanu vēlāk vai nu par pašu finansējumu to pabeigšanu līdzfinansējot ar ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējumu.

“ES fondu investīcijas ir nozīmīgs instruments Latvijas ekonomikas attīstībai. Varu apliecināt, ka Latvija, par spīti dažādiem globālajiem satricinājumiem, ir vadījusi riskus un spēs izmantot visu ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda piešķīrumu 4,6 miljardu eiro apmērā. Finanšu ministrijas rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai individuālos projektus, kuru ieviešana kavējas, pabeigt arī pēc šā gada beigām, kā arī precīzi vadot naudas plūsmas panākt, ka Latvija nezaudē tai paredzētos resursus,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Šobrīd nacionāli ES fondu 2014. – 2020. gada finansējums 100% ir piesaistīts projektiem. ES fondu mērķi un rādītāji lielākoties ir sasniegti. Līdzīgi kā citās dalībvalstīs, atsevišķu infrastruktūras projektu īstenošanu ietekmējuši pēdējo gadu notikumi pasaulē – COVID-19 pandēmija un Krievijas Federācijas uzsāktais karš Ukrainā. Tādēļ, lai novērstu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda finansiālos riskus un nodrošinātu projektu pabeigšanu, administrējošās iestādes izmanto visus nacionāli iespējamos un EK piedāvātos risinājumus.

Piešķirtā finansējuma pilnīgu izmantošanu nodrošina valdības laikus ieviestie risku vadības pasākumi un līdz šim jau preventīvi pieņemtie lēmumi – piemēram, budžeta virssaistību iespējas līdz 164 miljoniem eiro investīcijām, kas kompensē kādus projektu kavējumus. Virssaistību iespējas visa periodā laikā piešķirtas tādiem mērķiem kā centralizētās siltumapgādes energoefektivitāte, atkritumu pārstrāde, veselības infrastruktūras attīstība, izglītības infrastruktūras attīstība, pašvaldību ēku energoefektivitāte, praktiskas ievirzes pētījumi u.c. Papildus Latvija ir izmantojusi EK doto iespēju pārfinansēt vismaz 60 miljonus eiro no valsts budžeta iepriekšējā gadā veiktos maksājumus siltumapgādes kompensāciju atbalstam mazaizsargātām mājsaimniecībām. Papildus notiek finansējuma pārdales starp projektiem un darbības programmas ietvaros, maksimizējot pieejamā finansējuma izmantošanu un mērķu sasniegšanu.