• Tweet

Šā gada jūlijā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi rūpniecībā palielinājās par 3,6%, vēsta jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Rūpniecības pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomu kāpums par 10,1%. Pieaugumu uzrādīja arī nelielā ieguves rūpniecības nozare (+11,4%), tikmēr apstrādes rūpniecībā tika reģistrēts vājākais pieaugums kopš 2016.gada aprīļa, šā gada jūlijā izlaides apjomiem palielinoties vien par 1,2%.

Vājo izaugsmi apstrādes rūpniecībā noteica ražošanas apjomu kritums vairākās apakšnozarēs. Piemēram, izlaides sarukums turpinājās pārtikas produktu ražošanā, kur jūlijā tika reģistrēts kritums par 4,2% gada griezumā. No pārtikas produktu grupām ražošanas apjomu kritumu uzrādīja piena produktu ražošana (-17,8%), augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana (-5,9%), kā arī zivju pārstrāde (-1%). Ražošana pārtikas rūpniecībā samazinājusies jau ceturto mēnesi pēc kārtas, un apakšnozares dati liecina, ka, turpinoties šādai izlaides dinamikai, 2018. gads pārtikas produktu ražošanā būs diezgan neveiksmīgs.

Apstrādes rūpniecības kopējo izaugsmi būtiski ietekmēja arī iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozares sarukums par 14,3%. Pēc vairāk nekā pusotra gada ilga spēcīgas izaugsmes perioda kritums tika reģistrēts nemetālisko minerālu izstrādājumu jeb būvmateriālu ražošanā – šīs apakšnozares izlaide jūlijā gada griezumā samazinājās par 5%. Saruka arī gatavo metālizstrādājumu izlaide – par 3,3%. Ražošanas apjomu kritumu uzrādīja arī citas apstrādes rūpniecības apakšnozares – vieglā rūpniecība, poligrāfija un ierakstu reproducēšana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kā arī mēbeļu ražošana.

Savukārt pozitīvi pārsteidz kokrūpniecības dati, koksnes un koka izstrādājumu ražošanai šā gada jūlijā pieaugot vēl straujāk nekā iepriekšējā mēnesī jeb par 11%. Šī ir spēcīgākā apakšnozares izaugsme pēdējā gada laikā.

Strauju izaugsmi jūlijā uzrādīja svārstīgā ķīmisko vielu un produktu ražošanas apakšnozare, tās izaugsmei gada griezumā sasniedzot 26,2%. Ražošanas apjomi kāpa arī atsevišķās mašīnbūvi apvienojošās apakšnozarēs – elektrisko iekārtu izlaide pieauga par 13,2%, savukārt automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana bija par 36,3% augstāka nekā pirms gada. Dzērienu ražošanā jūlijā tika reģistrēts pirmais apjomu pieaugums šā gada laikā – par 7,3%, salīdzinot ar pērnā gada jūliju.

Elektroenerģijas un gāzes apgādes izlaides kāpums jūlijā bija visai negaidīts, jo šā gada jūlijā fiksētais nokrišņu daudzums bija krietni zem šī mēneša normas, kas atspoguļojas hidroelektrostacijās saražoto elektroenerģijas apjomu sarukumā par 53,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju. Tikmēr kopējo elektroenerģijas ražošanas apjomu pieaugumu noteica izlaides kāpums koģenerācijas stacijās – par 59%, salīdzinot ar jūliju pirms gada.

Neskatoties uz vājo apstrādes rūpniecības izlaidi, nozares apgrozījuma datos šā gada jūlijā turpinājās spēcīga izaugsmes dinamika un salīdzinājumā ar 2017.gada jūliju apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pieauga par 8,8%, tajā skaitā apgrozījums vietējā tirgū palielinājās par 9,8% un eksportā – par 8,2%. Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm apgrozījums visstraujāk kāpis automobiļu un piekabju ražošanā (+44,3%), ķīmiskajā rūpniecībā (+38,1%), kokrūpniecībā (+24,1%). Vairākās citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs arī fiksēts salīdzinoši spēcīgs apgrozījuma kāpums.

Jāatzīmē, ka arī jaunākie apstrādes rūpniecības ekonomiskā sentimenta rādītāji ir augoši. Šā gada augustā Latvijas rūpnieku noskaņojuma uzlabošanos noteica pieaugošais produkcijas pasūtījumu līmenis, kā arī pozitīvais novērtējums par sagaidāmajiem ražošanas apjomiem. Arī Eiropas Savienības kopējais ekonomiskā sentimenta indekss saglabājies augstā līmenī, liecinot par stabilu un spēcīgu ārējo vidi, kas turpmāk nodrošinās pieprasījumu un noietu Latvijā ražotajai produkcijai.

Foto: Pixabay