• Tweet

Inflācijas līmenis Latvijā turpina pakāpeniski samazināties un, tāpat kā februārī, arī martā tas bija par 0,1 procentpunktu zemāks nekā iepriekšējā mēnesī. Tomēr vidējā inflācija Latvijā joprojām ir samērā augsta, pagājušajā mēnesī sasniedzot 2,8%, liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Tādējādi šā gada pirmajā ceturksnī kopumā patēriņa cenu pieaugums Latvijā veidoja 2,9%. Turklāt patēriņa cenas martā bija par 1,1% augstākas nekā februārī, kas ir spēcīgs cenu pieaugums mēneša griezumā.

Faktori, kas noteica inflācijas kāpumu martā, raksturo patēriņa cenu izmaiņu iemeslus pirmajā ceturksnī kopumā. Būtiskāko ietekmi uz cenu pieaugumu martā radīja cenu kāpums ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kam sekoja cenu izmaiņas pārtikai, alkoholam, tabakai, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem. Kopumā preču cenas gada laikā palielinājās par 2,7% un pakalpojumu cenas bija par 2,9% augstākas nekā iepriekšējā gada martā.

Salīdzinot ar pērnā gada martu, šā gada martā ar mājokļa uzturēšanu saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 5,7%. Šo preču un pakalpojumu grupa iedzīvotāju tēriņos veido aptuveni 15%. Krasākās cenu izmaiņas reģistrētas gāzei, uzrādot kāpumu par 19,6%. Šāds gāzes cenu pieaugums saglabāsies līdz pat jūlijam, kad tiks pārskatīti gāzes tarifi. Ievērojamu sadārdzinājumu uzrādīja arī ūdensapgādes un atkritumu savākšanas pakalpojumu cenas, palielinoties attiecīgi par 14,1% un 16,3%. Arī pārējo ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas pieauga, taču ne straujāk kā par desmit procentiem.

Pārtika martā bija par 2,6% dārgāka nekā pirms gada, savukārt bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās iepriekšējā gada marta līmenī. Lielākie cenu kāpumi pārtikas preču grupā gada laikā reģistrēti svaigiem dārzeņiem un kartupeļiem par attiecīgi 16,4% un 29,9%, svaigām vai atdzesētām zivīm – par 10,2%, kā arī miltiem un citiem graudaugiem – par 10,3%. Nedaudz dārgāki kļuva arī citi pārtikas produkti, taču cukura, svaigu augļu, sviesta, ievārījuma un medus cenas martā samazinājās.

Alkoholiskie dzērieni sadārdzinājās par 5,4%, ko zināmā mērā noteica akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem kopš 2019. gada marta. Savukārt tabakas izstrādājumu cenas šā gada martā pieauga par 9,9%.

Preces un pakalpojumi, kas saistīti ar atpūtu un kultūru, martā bija par 2,8% dārgāki nekā pirms gada, kas ir spēcīgākais šīs preču un pakalpojumu grupas cenu pieaugums kopš 2009. gada otrās puses. Piemēram, šā gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu televīzijas abonēšanas maksa palielinājās par 9,2%, kameras kļuva par 7,8% dārgākas, grāmatas – par 7,2%, žurnāli – par 4,8%. Savukārt restorānu un viesnīcas pakalpojumi gada laikā sadārdzinājās par 3,6%.

Mērens cenu kāpums 1,2% apmērā tika fiksēts ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Piemēram, degviela, kas veido lielāko īpatsvaru šajā preču un pakalpojumu grupā, martā salīdzinājumā ar pirmajiem diviem šā gada mēnešiem uzrādīja izteiktāku cenu pieaugumu, gada griezumā cenu kāpumam sasniedzot 2,9%. Jāatzīmē, ka naftas cenas pasaules biržās martā nedaudz pārsniedza iepriekšējā gada marta cenu, kas attiecīgi atspoguļojies straujākā degvielas cenu pieaugumā Latvijā. Naftas cenu kāpums turpinājies arī aprīlī, Brent markas jēlnaftas cenām 5. aprīlī jau sasniedzot 70 ASV dolārus par barelu.

Samērā augstais un stabilais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd raksturo tautsaimniecības makroekonomisko situāciju kopumā, kad ir vērojama augsta darba tirgus aktivitāte, bezdarba līmeņa kritums un darba samaksas tālāks pieaugums. Šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi lielā mērā nodrošinās privātā patēriņa kāpums, kas arī veicinās patēriņa cenu stabilu pieaugumu turpmākajos mēnešos.