FM: apstrādes rūpniecībā pagājušajā decembrī pēc pārtraukuma atgriezusies izaugsme

Apstrādes rūpniecībā 2024. gada decembrī (pēc 11 mēnešu pārtraukuma) atsākusies izaugsme 3,2% apmērā pret 2023. gada decembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turpretī elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi bijuši visai zemi (- 29,2% g/g), kas veidoja kopējās rūpniecības apjomu sarukumu pret aizvadītā gada decembri (- 6%). Kā viens no iemesliem elektroenerģijas/gāzes apgādes samazinājumam minami salīdzinoši siltie laikapstākļi.
Decembrī apjomu pieaugumus gada griezumā uzrādīja 11 no 21 apstrādes rūpniecības apakšnozares, tajā skaitā arī lielākās nozares – kokrūpniecība (+ 3,5%), nemetālisko minerālu ražošana (+ 15,7%) un pārtikas ražošana (+ 1,7%). Būtisku pieaugumu uzrādīja arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (+ 40,6%), savukārt izteikti nozīmīgākais apjomu kritums decembrī bijis datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (- 23,6%). Pieaugumi lielajās nozarēs nodrošināja, ka decembrī sasniegti augstākie ražošanas apjomi visa 2024. gada laikā.
Apstrādes rūpniecības nozarē 2024. gadā kopā ražošanas apjomi samazinājušies par 2,6%, ko noteica stagnācija Eiropas Savienības ekonomikā, kas savukārt veidoja nepietiekamu pieprasījumu pēc Latvijā ražotām precēm un izejvielām. Lielāko negatīvo devumu starp apstrādes rūpniecības preču grupām veidoja sarukumi metālizstrādājumu un elektronikas/optisko ierīču ražošanā attiecīgi par 7,6% un 13,8%. Lai arī kopējie ražošanas apjomi ir samazinājušies, tomēr 10 no 21 apstrādes rūpniecības apakšnozares uzrādīja pieaugumus, no kuriem nozīmīgākie ir poligrāfijā (+ 7,4%) un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (+ 7,9%), kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (+ 17,4%). Savukārt starp lielākajām nozarēm, pārtikas ražošanā un kokrūpniecībā būtiskas izmaiņas pret 2023. gada apjomiem nav, bet nemetālisko minerālu ražošana augusi par 3,5%.
Elektroenerģija 2024. gadā saražota par 1,1% mazāk nekā 2023. gadā, ko noteica 15,4% samazinājums hidroelektrostaciju izlaidē, tikmēr koģenerācijas stacijas ražojušas par 7,6% vairāk nekā 2023. gadā. 2024. gads ir bijis izaugsmes gads ar saules paneļiem ražotajā elektroenerģijā, kas ražota deviņas reizes vairāk nekā 2023. gadā un veidoja 6,6% no visas kopējās saražotās elektroenerģijas 2024. gadā. Elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum 2024. gadā augušas par 2,6%, kas liecina par pozitīvām indikācijām kopējā valsts ekonomikā, kā arī par elektrifikāciju un kaitīgo izmešu apjomu samazināšanu, izmantojot vairāk elektroenerģiju degvielas un gāzes vietā.
Eiropas Komisijas konfidenču indekss liecina par noskaņojuma uzlabošanos Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ik mēnesi kopš pērnā gada jūlija, tomēr šā gada janvārī tas atkal pasliktinājies, rūpniekiem aptaujās norādot uz zemākiem pasūtījumu apjomiem un zemākiem sagaidāmajiem ražošanas apjomiem. Tikmēr noskaņojums visas Eiropas Savienības apstrādes rūpniecībā kopā turpinājis pasliktināties jau kopš 2022. gada sākuma. Savukārt S&P Global eirozonas apstrādes rūpniecības indekss šā gada februāra sākumā sasniedzis augstāko atzīmi, pēdējo astoņu mēnešu laikā apstājoties samazinājumiem pasūtījumu un ražošanas apjomos, tomēr tendences Eiropas valstīs ir visai atšķirīgas.
Kaut arī situācija Eiropas Savienības apstrādes rūpniecības nozarē ir visai sarežģīta, turpinās apjomu samazinājums, tomēr Latvijas apstrādes rūpniecības apjomi pret iepriekšējiem mēnešiem palielinās jau piekto mēnesi pēc kārtas. Ja pašreizējie ražošanas apjomi tiks noturēti vai vēl vairāk palielināti 2025. gada ievadā, tad nozarē gada griezumā turpmāk sagaidāmi visai ievērojami apjomu palielinājumi. 2025. gadā izaugsme varētu sasniegt aptuveni 5%.
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālāk