FM: apstrādes rūpniecībā pagājušajā decembrī pēc pārtraukuma atgriezusies izaugsme

Apstrādes rūpniecībā 2024. gada decembrī (pēc 11 mēnešu pārtraukuma) atsākusies izaugsme 3,2% apmērā pret 2023. gada decembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turpretī elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi bijuši visai zemi (- 29,2% g/g), kas veidoja kopējās rūpniecības apjomu sarukumu pret aizvadītā gada decembri (- 6%). Kā viens no iemesliem elektroenerģijas/gāzes apgādes samazinājumam minami salīdzinoši siltie laikapstākļi.
Decembrī apjomu pieaugumus gada griezumā uzrādīja 11 no 21 apstrādes rūpniecības apakšnozares, tajā skaitā arī lielākās nozares – kokrūpniecība (+ 3,5%), nemetālisko minerālu ražošana (+ 15,7%) un pārtikas ražošana (+ 1,7%). Būtisku pieaugumu uzrādīja arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (+ 40,6%), savukārt izteikti nozīmīgākais apjomu kritums decembrī bijis datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (- 23,6%). Pieaugumi lielajās nozarēs nodrošināja, ka decembrī sasniegti augstākie ražošanas apjomi visa 2024. gada laikā.
Apstrādes rūpniecības nozarē 2024. gadā kopā ražošanas apjomi samazinājušies par 2,6%, ko noteica stagnācija Eiropas Savienības ekonomikā, kas savukārt veidoja nepietiekamu pieprasījumu pēc Latvijā ražotām precēm un izejvielām. Lielāko negatīvo devumu starp apstrādes rūpniecības preču grupām veidoja sarukumi metālizstrādājumu un elektronikas/optisko ierīču ražošanā attiecīgi par 7,6% un 13,8%. Lai arī kopējie ražošanas apjomi ir samazinājušies, tomēr 10 no 21 apstrādes rūpniecības apakšnozares uzrādīja pieaugumus, no kuriem nozīmīgākie ir poligrāfijā (+ 7,4%) un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (+ 7,9%), kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (+ 17,4%). Savukārt starp lielākajām nozarēm, pārtikas ražošanā un kokrūpniecībā būtiskas izmaiņas pret 2023. gada apjomiem nav, bet nemetālisko minerālu ražošana augusi par 3,5%.
Elektroenerģija 2024. gadā saražota par 1,1% mazāk nekā 2023. gadā, ko noteica 15,4% samazinājums hidroelektrostaciju izlaidē, tikmēr koģenerācijas stacijas ražojušas par 7,6% vairāk nekā 2023. gadā. 2024. gads ir bijis izaugsmes gads ar saules paneļiem ražotajā elektroenerģijā, kas ražota deviņas reizes vairāk nekā 2023. gadā un veidoja 6,6% no visas kopējās saražotās elektroenerģijas 2024. gadā. Elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum 2024. gadā augušas par 2,6%, kas liecina par pozitīvām indikācijām kopējā valsts ekonomikā, kā arī par elektrifikāciju un kaitīgo izmešu apjomu samazināšanu, izmantojot vairāk elektroenerģiju degvielas un gāzes vietā.
Eiropas Komisijas konfidenču indekss liecina par noskaņojuma uzlabošanos Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ik mēnesi kopš pērnā gada jūlija, tomēr šā gada janvārī tas atkal pasliktinājies, rūpniekiem aptaujās norādot uz zemākiem pasūtījumu apjomiem un zemākiem sagaidāmajiem ražošanas apjomiem. Tikmēr noskaņojums visas Eiropas Savienības apstrādes rūpniecībā kopā turpinājis pasliktināties jau kopš 2022. gada sākuma. Savukārt S&P Global eirozonas apstrādes rūpniecības indekss šā gada februāra sākumā sasniedzis augstāko atzīmi, pēdējo astoņu mēnešu laikā apstājoties samazinājumiem pasūtījumu un ražošanas apjomos, tomēr tendences Eiropas valstīs ir visai atšķirīgas.
Kaut arī situācija Eiropas Savienības apstrādes rūpniecības nozarē ir visai sarežģīta, turpinās apjomu samazinājums, tomēr Latvijas apstrādes rūpniecības apjomi pret iepriekšējiem mēnešiem palielinās jau piekto mēnesi pēc kārtas. Ja pašreizējie ražošanas apjomi tiks noturēti vai vēl vairāk palielināti 2025. gada ievadā, tad nozarē gada griezumā turpmāk sagaidāmi visai ievērojami apjomu palielinājumi. 2025. gadā izaugsme varētu sasniegt aptuveni 5%.
Vēl par tēmu:
LDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada...
Lasīt tālākLai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālāk