Finanšu tirgū tiks piedāvāti jauni maksājumu pakalpojumu veidi

Finanšu tirgū drīzumā tiks piedāvāti jauni maksājumu pakalpojumu veidi – maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums.
2018. gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā. PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus – kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi – maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā.
Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies Latvijā sniegt kādu no jaunajiem minētajiem maksājumu pakalpojumiem, būs jāsaņem FKTK licence. Šī licence dos tiesības pakalpojuma sniedzējam strādāt visā Eiropas Savienībā. Savukārt licences, kuras izsniegs uzraudzības iestādes citās ES dalībvalstīs, dos tiesības to dalībvalstu inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt savus pakalpojumus arī Latvijā. Inovatīvos pakalpojumus varēs piedāvāt arī bankas un citi jau esošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji pēc saskaņojuma ar FKTK.
Jāatzīmē, ka inovatīvie regulētie pakalpojumi klientam būs pieejami vienīgi tad, ja klients būs devis skaidru atļauju piekļūt saviem datiem bankā. Licencētajiem inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro stingras klientu datu un IT sistēmas drošības prasības. PSD2 bankām savukārt paredz pienākumu nodrošināt šādu datu pieejamību licencētajiem inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem, izveidojot šim nolūkam jaunu, drošu saziņas kanālu (piemēram, lietojumprogrammas saskarni – API). Tomēr līdz brīdim, kad šādi droši saziņas kanāli būs izveidoti (līdz 2019. gada rudenim), inovatīvajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs tiesības izmantot citas klientu datu iegūšanas metodes, ja šādām darbībām būs saņemta nepārprotama klienta piekrišanu.
Maksājuma ierosināšanas pakalpojums
Maksājuma ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošinās pircējam iespēju interneta veikalā norēķināties par preci vai pakalpojumu, ierosinot pārskaitījumu no sava bankas konta, neizmantojot maksājumu karti. Maksājums notiks līdzīgi kā šobrīd veicot internetbankas maksājumu, taču klients netiks pāradresēts uz savas internetbankas mājas lapu, lai tai pieslēgtos.
Šāds maksājumu ierosināšanas pakalpojums būs ērts interneta tirgotājiem, kuri šobrīd, vēloties piedāvāt pēc iespējas plašākas norēķinu metodes, cenšas nodrošināt klientiem iespēju maksāt gan ar maksājumu kartēm, gan dažādu internetbanku saslēgumus, gan vēl citas metodes. Turpmāk, izmantojot maksājumu ierosināšanas pakalpojumu, tirgotājam nebūs jāslēdz sadarbības līgumi ar katru no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, jo tiešus maksājumus tirgotājam no jebkuras pircēja bankas visā Eiropas Savienībā varēs piedāvāt maksājuma ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs. No otras puses, maksājuma ierosināšanas pakalpojums piedāvās priekšrocības arī interneta veikalu pircējiem, jo interneta veikalos piedāvātās norēķinu iespējas būs plašākas. Tomēr, klienti, kuri nevēlēsies dot atļauju inovatīvā pakalpojuma sniedzējam veikt maksājumus viņa vārdā, varēs turpināt norēķināties sev ierastajā veidā.
Konta informācijas pakalpojums
Konta informācijas pakalpojums dos iespēju klientiem redzēt apkopotu informāciju par viņu maksājumu kontu saturu, kas atrodas dažādās bankās un maksājumu pakalpojumu sniedzējos. Šāda informācija klientiem varētu palīdzēt, piemēram, plānojot savus ieņēmumus un tēriņus. Konta informācijas pakalpojums varētu tikt izmantots arī kā dažādu biznesa modeļu papildelements ātrākai informācijas apmaiņai. Tomēr, neatkarīgi no šī pakalpojuma izpausmes veida, FKTK atgādina, ka arī konta informācijas pakalpojuma sniedzējam vienmēr būs jāsaņem nepārprotama klienta piekrišana datu iegūšanai no klienta norādītajiem maksājumu kontiem citos maksājumu pakalpojumu sniedzējos.
Stingrā autentifikācija maksājumiem internetā
Lai nodrošinātu drošākus elektroniskos maksājumus, PSD2 nosaka, ka visām elektroniskajām transakcijām jānodrošina klientu stingrā autentifikācija. Stingrā autentifikācija palīdzēs samazināt elektronisko maksājumu krāpniecības riskus un uzlabot patērētāju datu aizsardzību. Lielākā daļa drošības prasību norēķiniem internetā ir spēkā jau no 2017. gada 1. aprīļa.
Papildu prasības
PSD2 nosaka laika ierobežojumu pakalpojuma sniedzējam naudas atmaksāšanai klientam neautorizēta vai kļūdaina maksājuma gadījumā. Regulējums nosaka, ka naudas atmaksa šādos gadījumos, jāveic nekavējoties, ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām. Izņēmums noteikts vienīgi gadījumiem, ja pakalpojuma snidzējam ir pamatotas aizdomas, ka klients rīkojies prettiesiski
Jaunās direktīvas prasības paredz arī samazināt klientu pašriska apmēru no 150 uz 50 EUR neautorizētu maksājumu gadījumā. Tā kā Latvija ir izvēlējusies pēc iespējas aizsargāt patērētājus, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums jau šobrīd nosaka, ka patērētājiem nav piemērojams pašrisks par neautorizētiem maksājumiem maksājumu kartes nolaupīšanas vai citādas prettiesiskas piesavināšanās dēļ. Tomēr ziņa par klientu pašriska apmēra samazināšanu noteikti ir pozitīvs jauninājums juridiskām personām.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālāk