• Tweet

“Šai apkures sezonai esam gatavi, taču jārēķinās, ka gāzes patēriņš pieaugs gadījumā, ja tiksim atslēgti no Krievijas un Baltkrievijas elektroapgādes loka,” pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.

Komisijas deputāti sēdē uzklausīja Ekonomikas ministrijas ziņojumu par A/S “Augstsprieguma tīkls” gatavību sinhronizācijai ar Eiropas elektroenerģijas pārvades tīkliem un ziņojumu par gāzes krājumu apmēru sabiedrības un saimnieciskās darbības vajadzību nodrošināšanai gadījumā, ja tiktu slēgta elektroenerģijas padeve no Krievijas.

Ekonomikas ministrija informēja deputātus, ka līdz šim jau ir veikta virkne pasākumu, lai sagatavotos iespējamam priekšlaicīgam atslēgumam no Krievijas un Baltkrievijas elektroapgādes (BREL) tīkla un nodrošinātu sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem, tostarp ir parakstītas vienošanās ar Eiropas operatoriem.

Lai nodrošinātu TEC darbību koģenerācijas režīmā desinhronizācijas gadījumā no BREL tīkla, nepieciešamais papildu dabasgāzes apjoms ir viena teravatstunda, vēsta ministrijas aplēses.

Atbildot uz deputātu jautājumiem par gaidāmo apkures sezonu un Latvijas energodrošību, Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēja, ka šobrīd Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir iesūknētas vairāk nekā 12 teravatstundas gāzes, no tām 5,7 pieder Latvijas uzņēmējiem. Līdz gada beigām ir noslēgtas piegādes vēl 1,5 teravatstundu apjomā. Tāpat nākamā gada pirmajā ceturksnī plānotas piegādes divu teravatstundu apmērā. Tiek prognozēts, ka šajā gadā Latvijas ziemas patēriņam būs nepieciešamas 6,9 teravatsundas gāzes.

K.Feldmans norādīja, ka precīza informācija par to, cik gāzes no Inčukalna pazemes gāzes krātuvē iesūknētā kopējā apjoma pieder katram atsevišķam uzņēmumam, deputātiem netika sniegta.