Februārī patēriņa cenas pieauga par 2,9 %

2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,9 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada februārī bija par 7,0 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,7 %, bet pakalpojumiem – par 10,2 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+13,5 %) un kartupeļiem (+23,9 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+8,6 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,5 %), gaļas izstrādājumiem (+4,9 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-8,3 %), kafija (-6,8 %) olas (-7,5 %), piens (-5,4 %), piena produkti (-2,7 %), sviests (-7,2 %), cukurs (-10,0 %), biezpiens (-4,6 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 8,4 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 7,3 %, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 10,2 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 6,2 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, siltumenerģija, mājokļa īres maksa, kanalizācijas pakalpojumi.
Atpūtas un kultūras grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5 %. Dārgāka kļuva televīzijas abonēšanas maksa, barība lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumi, ziedi.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga par 4,2 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,4 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,4 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,8 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem, dīzeļdegvielai, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās benzīnam.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,1 %
2019. gada februārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1 %. Precēm cenas pieauga par 0,1 %, savukārt pakalpojumiem vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam atpūtas un kultūras grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidēja cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+7,5 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,1 %), kartupeļiem (+4,3 %), gaļas izstrādājumiem (+2,1 %). Savukārt lētāka bija šokolāde (-5,5 %), sviests (-7,4 %), siers un biezpiens (-2,1 %), svaigi augļi (-2,0 %), piena produkti (-1,9 %), svaigas vai atdzesētas zivis (-7,9 %), olas (-2,3 %), jogurts (-2,2 %), un cūkgaļa (-1,1 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 0,4 %, tai skaitā dārgāks kļuva alus un vīns. Tabakas izstrādājumu cenas palielinājās vidēji par 0,6 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,4 %. Cenas galvenokārt akciju ietekmē samazinājās materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam (-1,3 %). Lētāka bija mājokļa īres maksa (-0,9 %).
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 0,3 %. Vidējais cenu līmenis pieauga pasažieru aviopārvadājumiem, kā arī lietotām automašīnām.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,0 %, ko, sezonālu faktoru ietekmē, galvenokārt noteica cenu pieaugums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem par 5,4 %. Sadārdzinājās grāmatas un ziedi.
Vidējā cenu līmeņa kritumu dažādu preču un pakalpojumu grupā (-1,1 %) galvenokārt noteica akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija apģērbiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās apaviem.
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālāk