Februārī patēriņa cenas pieauga par 2,9 %

2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,9 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada februārī bija par 7,0 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,7 %, bet pakalpojumiem – par 10,2 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+13,5 %) un kartupeļiem (+23,9 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+8,6 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,5 %), gaļas izstrādājumiem (+4,9 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-8,3 %), kafija (-6,8 %) olas (-7,5 %), piens (-5,4 %), piena produkti (-2,7 %), sviests (-7,2 %), cukurs (-10,0 %), biezpiens (-4,6 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 8,4 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 7,3 %, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 10,2 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 6,2 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, siltumenerģija, mājokļa īres maksa, kanalizācijas pakalpojumi.
Atpūtas un kultūras grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5 %. Dārgāka kļuva televīzijas abonēšanas maksa, barība lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumi, ziedi.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga par 4,2 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,4 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,4 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,8 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem, dīzeļdegvielai, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās benzīnam.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,1 %
2019. gada februārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1 %. Precēm cenas pieauga par 0,1 %, savukārt pakalpojumiem vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam atpūtas un kultūras grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidēja cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+7,5 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,1 %), kartupeļiem (+4,3 %), gaļas izstrādājumiem (+2,1 %). Savukārt lētāka bija šokolāde (-5,5 %), sviests (-7,4 %), siers un biezpiens (-2,1 %), svaigi augļi (-2,0 %), piena produkti (-1,9 %), svaigas vai atdzesētas zivis (-7,9 %), olas (-2,3 %), jogurts (-2,2 %), un cūkgaļa (-1,1 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 0,4 %, tai skaitā dārgāks kļuva alus un vīns. Tabakas izstrādājumu cenas palielinājās vidēji par 0,6 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,4 %. Cenas galvenokārt akciju ietekmē samazinājās materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam (-1,3 %). Lētāka bija mājokļa īres maksa (-0,9 %).
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 0,3 %. Vidējais cenu līmenis pieauga pasažieru aviopārvadājumiem, kā arī lietotām automašīnām.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,0 %, ko, sezonālu faktoru ietekmē, galvenokārt noteica cenu pieaugums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem par 5,4 %. Sadārdzinājās grāmatas un ziedi.
Vidējā cenu līmeņa kritumu dažādu preču un pakalpojumu grupā (-1,1 %) galvenokārt noteica akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija apģērbiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās apaviem.
Vēl par tēmu:
Īres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālāk2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...
Lasīt tālākJanvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālākFM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālāk