Eksperts: Sudraba māk rēķināt
Apbrīnojami līdzīgi savu ceļu lielajā politikā uzsākusi bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba un kādreizējais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše.
Lai gan abus šos notikumus šķir divpadsmit gadus ilga vēsture, tomēr gan E. Repše, gan šobrīd arī I. Sudraba iesoļo politikā ar misijas un pat mesijas apziņu, solot vēlētājiem radikāli citu politisko kultūru.
28. janvārī I. Sudraba nodibināja tautas kustību No sirds Latvijai, taču drīz vien šī biedrība solās pāraugt par pilntiesīgu politisko partiju. Kustības mājaslapā lasāma ļoti personīga uzruna: «Es, Inguna Sudraba, esmu nodibinājusi sabiedrisku organizāciju, lai izveidotu patiesi īstu tautas pārvaldītu Latviju. Latvija, kāda tā ir šodien, neatbilst tautas vairākuma priekšstatiem par savu valsti, jo politiskā sistēma, ignorējot sabiedrības vairākuma gribu, alkatīgi darbojas šauru grupu interesēs. Es uzskatu, ka nav iespējama iekļaušanās esošajā politiskajā sistēmā, jo tā ir pilnībā jādemontē.» Biedrība arī apņemas radīt iespēju katram Latvijas iedzīvotājam dot savu pienesumu Latvijas uzplaukumam, nodrošināt valsts varas un sabiedrības godīgu, harmonisku un uz izcilību orientētu atklātu sadarbību.
Bauda lielu uzticības reitingu
Ar līdzīgu misijas apziņu, analogiem lozungiem un solījumiem 2002. gadā tika dibināta arī partija Jaunais laiks (JL). Toreiz dibināšanas kopsapulcē kustības līderis E. Repše uzsvēra: «Tāpat kā zivs pūst no galvas, pie pašreizējās Latvijas valsts nesakārtotības vainojami negodīgie neprofesionālie politiķi, korumpētie un zaglīgie ierēdņi, kā rezultātā valsts nespēj nodrošināt likumu ievērošanu un nodrošināt labklājību un drošību saviem iedzīvotājiem. Ar Jaunā laika nākšanu pie varas Latvijā sāksies labklājības atjaunošana, godīgiem uzņēmējiem tiks garantēts valsts atbalsts, iedzīvotājiem – pārticība un drošība.»
Abas politiskās figūras apvieno arī ārkārtīgi lielā uzticība, ko sabiedrība tām dāvā kredītā. Decembra nogalē, kad I. Sudraba vēl tikai grasījās sākt politisko virzību, par viņas potenciālo partiju jau būtu gatavi balsot 5–6% vēlētāju, kas bija krietni vairāk nekā vairākus gadus valdībā strādājošajai Reformu partijai un ļoti līdzīgi kā Nacionālajai apvienībai. E. Repšes jaundibinātais spēks ar pārliecinošu vairākumu uzvarēja savās pirmajās, t.i., 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanās, iegūstot vislielāko mandātu skaitu – 26.
Grūti nosaukt par altruistiem
Politologs Filips Rajevskis piekrīt, ka starp I. Sudrabu un E. Repši var novilkt zināmas paralēles. «Viņi abi kļuva par savu augsto reitingu upuriem. Redzot, cik ļoti viņus novērtē sabiedrība, nevarēja nesaprast, cik tas ir milzīgs spēks un politiskā vērtība,» iemeslus, kas abas figūras mudināja pievērsties politikai, salīdzina eksperts. Lai gan līdzīgas ir arī abu personāliju rakstura iezīmes, politologs tomēr uzskata, ka nedz E. Repši, nedz I. Sudrabu nevarot saukt par altruistiem un idejiskajiem cīnītājiem. «Abi šie cilvēki lieliski prot kalkulēt un rēķināt. To apliecina viņu spīdošās karjeras, augstie amati, labie atalgojumi. Tiesa, ja Einara Repšes gadījumā tiešām bija redzami reāli darbi, tad Ingunas Sudrabas gadījumā tas vairāk ir bijis prasmīgs PR,» pauž F. Rajevskis. Eksperts atgādina, ka stabilas valūtas ieviešana pēc padomju gadiem bija nenoliedzams E. Repšes nopelns, bet I. Sudrabas popularitātes pamatā ir bijuši nevis reāli darbi, bet pareiza runāšana un pasniegšana.
Daudz iespēju kļūdīties
Eksperti ir vienisprātis – I. Sudrabas izredzes politikā ir neviennozīmīgas. Viņas pirmais uznāciens ir bijis neveiksmīgs, tāpēc katrs nākamais solis tiek gaidīts ar zināmu skepsi. Lai gan I. Sudrabu jau šobrīd atbalsta vairāk nekā 5% vēlētāju, F. Rajevskis atgādina – Saeimas vēlēšanu sistēma neļauj vienai lokomatīvei startēt visos Latvijas reģionos, savukārt 5% barjeras pārvarēšana Rīgā I. Sudrabas partijai vēl neko negarantēs. «Visticamāk, Ingunai Sudrabai būtu par pamatu jāņem Valda Zatlera piemērs. Izvēloties nosaukumu Ingunas Sudrabas partija, viņa varētu no sava vārda iegūt maksimālu atdevi reģionos, kuros pati nestartēs. Taču arī tad šīs kustības izredzes iekļūt nākamajā Saeimā ir apšaubāmas. 5% uzticības kredīts ir pārāk neliels, savukārt laika līdz vēlēšanām – pārāk daudz. Šādos apstākļos Inguna Sudraba var ļoti ātri nodedzināt nelielo reitingu,» uzskata eksperts.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk