Eksperts: Ekonomika dodas uz rietumiem
Paplašinātie un precizētie IKP dati apstiprināja sākotnējo vērtējumu, ka ekonomika pērn pieauga par 4.5%, gan pavisam nedaudz pietrūka līdz 4.6%.
Turpretim starplaikā krietni ticamāks kļuva pieņēmums, ka šogad izaugsme nedaudz bremzēsies. Notikumiem nerezidentus apkalpojošajā banku sektora daļā būs ietekme uz IKP pieaugumu šogad, kaut visdrīzāk tā būs mazāka nekā puse procentpunkta. Ja prognozes par ekonomikas pieaugumu šogad bija kļuvušas pārāk pesimistiskas, tagad tās kļūst reālistiskas. Luminor prognoze gada sākumā bija 4.5%, tā tiks samazināta, bet nedaudz — par dažām procenta desmitdaļām. Situāciju glābj tas, ka 2018. gadā ekonomika “iebrauca” ar ļoti lielu ātrumu. Tā saucamo darbaspēka nodokļu ieņēmumi janvārī gada griezumā pieauguši par 12.6% jeb vairāk nekā par desmito daļu reālā izteiksmē. Patērētāju noskaņojums janvārī bija otrais labākais līdz šim reģistrētais. Preču aprite veikalos šajā mēnesī gada griezumā auga par 7.1%.
Ekonomikas pieaugums pērn bija ne tikai straujš, bet arī “plašs”. Auga pievienotā vērtība visās nozarēs, izņemot finanšu pakalpojumus. Proporcionāls bija arī galveno pieprasījuma puses komponenšu devums. Pēc krasa krituma 2016. gadā pērn par 13.8% kāpa ieguldījumi pamatlīdzekļos. Mērenāk, no 3.2% līdz 4.8% paātrinājās mājsaimniecību patēriņa kāpums, taču tam ir liela ietekme, ievērojot, ka tas veido gandrīz 2/3 no IKP. Pavisam nedaudz, no 3.9% līdz 4.2% paātrinājās eksporta pieaugums.
Patēriņš pērn sildīja ekonomiku. Taču, izvērtējot plašāku cēloņsakarību kopu, nav šaubu, ka galvenais ekonomikas virzītājspēks ir eksports, kas dod enerģiju patēriņa un investīciju kāpumam. Tajā dominē preces. Pakalpojumi ir nozīmīgi — ap trešā daļa no eksporta apgrozījuma un vēl lielāka daļa no eksportētās pievienotās vērtības. Taču finanšu pakalpojumu devums pērn bija mazāk nekā 3% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta.
Šogad turpināsies straujš rūpniecības izlaides kāpums. Šobrīd šķiet, ka pieaugums samazināsies par 1-2 procentpunktiem, bet tas varētu atspoguļot nepilnīgu informētību par uzņēmumu plāniem apvienojumā ar piesardzību, nevis patiesu izaugsmes bremzēšanās risku. Patiešām vērtīgu informāciju par nozaru nākotni var iegūt, runājot ar to svarīgākajiem uzņēmumiem. Statistikai šajā gadījumā ir ierobežota pielietojamība, piemēram, sakarība starp investīciju naudā izmērīto lielumu un potenciālo devumu pievienotās vērtības kāpumā var būt ļoti vāja.
Rakstot par IKP un citiem makro datiem, tiek operēts skaitļiem, kas raksturo Latvijā kopumā notiekošo. Taču šie skaitļi ir gan nozaru summa, gan arī dažādos reģionos notiekošā summa. Neizprotot šīs detaļas, nevar saprast kopumu. Latvija ir maza valsts ar ļoti krasiem attīstības kontrastiem.
Jo īpaši vēlētos šoreiz pieminēt notiekošo Liepājā. Liela daļa no pilsētā ražošanas attīstībai pieejamajām plašajām teritorijām tuvāko 3-5 gadu laikā tiks apbūvētas. Jaunas ražošanas ēkas jau būvē vai plānot būvēt tādi nozīmīgi uzņēmumi kā Jensen Metal, Lesjofors, AE Partner, Trelleborg, kā arī UPB, pilsētas eksporta līderis. Ārpus pašreizējām robežām paplašināsies arī Liepājas Biznesa centrs, kas izīrē telpas ražojošajiem uzņēmumiem. Ražotāji, kuri pilsētu jau labi pazīst, ir gatavi paši investēt ēkās, taču jaunpienācējiem ļoti svarīga ir iespēja īrēt.
Uz telpām, kuras uzņēmumi plāno atbrīvot, rindā jau stāv citi, gan pilsētā jau strādājošie, gan iespējami jaunpienācēji. Tāpat, uzbūvējot jaunas ēkas teritorijās ar pašvaldības atjaunotu infrastruktūru, šajā periodā darbu plāno uzsākt jauni investori, kas ražos, piemēram, interneta maršrutētājus, griķus, alumīnija logus un durvis. Tiks īstenots projekts ar vieglu simbolisma un laikmetu mijas garšu — nevis bijusī rūpnīca tiks pārbūvēta par veikalu, kā bijis ierasts līdz šim, bet savulaik veikalam būvētā ēkā būs rūpnīca, kurā ražos autiņbiksītes.
Sagaidāms, ka šajā laikā pilsētas darba tirgus sasniegs t.s. pilno nodarbinātību, kas Latvijas gadījumā ir reģistrētais bezdarbs 4-5% robežās. Radīsies jaunas problēmas, uz pagātnes notikumu fona gan samērā patīkamas, līdzīgas tām, ar kurām šobrīd nodarbojas pašvaldības Valmieras-Smiltenes reģionā. Kāps temperatūra pilsētas mājokļu tirgu. Ražošanas attīstība Liepājā un citās industriālajās pilsētās palielinās iespējas Latvijas robežās citu dzīves vietu atrast cilvēkiem, kuri dzīvo vietās, kur šādas attīstības nav. Ne vienam vien pašvaldības vadītājam vajadzētu kabinetā pie sienas piekarināt uzrakstu “Tagad vai nekad”.
Atzīmējot interesantākos investīciju projektus Latvijas kartē, ļoti uzkrītoša kļūst to koncentrēšanās Latvijas centrālajā un rietumu daļā. Tukums, Jelgava, Dobele, Liepāja, Ventspils – šo pilsētu vārdi saistībā ar jauniem projektiem pavīd bieži. Šīm pilsētām ir izdevies panākt izrāvienu, kā arī radīt priekšnosacījumus tālākai attīstībai. Cilvēki un nauda dodas tur, kur cilvēki un nauda jau ir, panākumu garša maina arī reģionu politisko dinamiku. Ekonomikas ģeogrāfiskais smaguma centrs pamazām virzās uz rietumiem.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Martā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākVisu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...
Lasīt tālākVai pārtikas produktu cenu kāpums ir apstājies?
Pārtikas cenu kāpums ir apstājies, šorīt intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Gulbe...
Lasīt tālākLatvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākLatvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas
Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālāk