Eksperti: Rīgā par vidējo algu var nopirkt 45 m² lielu dzīvokli, citos reģionos par 20 m² vairāk
2011.gada pēdējā ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss* palielinājies par 1.8 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Tas nozīmē, ka strādājošie ar vidējo algu Rīgā varēja atļauties iegādāties 45 m² lielu dzīvokli, savukārt Latvijas reģionos strādājošie var atļauties iegādāties platības ziņā daudz lielāku mājokli nekā galvaspilsētā – pie vidējās darba samaksas un pašreizējām dzīvokļu cenām Vidzemē SEB Mājokļu pieejamības indeksa vērtība sasniedz 57.7 m², Zemgalē 66 m² un Kurzemē 66.5 m². Savukārt no reģioniem vislielākā mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir Latgalē – 68.9 m².
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: “Gada laikā SEB Mājokļu pieejamības indekss Rīgā pieaudzis no 44.4 m² 2010.gada pēdējā ceturksnī līdz 45 m² pērnā gada nogalē. SEB Mājokļu pieejamības indeksa vērtības pieaugumu sekmēja neto darba samaksas palielināšanās par 4.1% (daļēji pieaugums saistīts ar sezonalitāti) un sērijveida dzīvokļu cenu kritums par 3.1%. Savukārt divi pārējie faktori darbojās mājokļu pieejamības mazināšanās virzienā – kredītprocentu likme gada laikā palielinājusies par 0.14 procentpunktiem, bet patēriņa cenu līmenis pieaudzis par vidēji 4.3%”.
Ja salīdzina mājokļu pieejamību Rīgā un reģionos (reģionu centros), tad redzams, ka strādājošie reģionos var atļauties iegādāties platības ziņā lielāku mājokli nekā galvaspilsētā. Pie vidējās darba samaksas un pašreizējām dzīvokļu cenām Vidzemē (Valmierā un Cēsīs) Mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir par aptuveni 28% lielāka nekā Rīgā, 2011.gada nogalē sasniedzot 57.7 m². Vēl augstāka mājokļu pieejamība ir Zemgalē (Jelgavā un Bauskā) un Kurzemē (Ventspilī un Liepājā), kur mājokļu pieejamības indekss sasniedz attiecīgi 66 m² un 66.5 m². Savukārt no reģioniem vislielākā mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir Latgalē (Daugavpilī un Rēzeknē), kur pērn tā bija 68.9 m², kas nozīmē, ka strādājošie ar vidējo algu, neuzņemoties pārlieku lielu finansiālo risku, šajā reģionā var atļauties iegādāties pat līdz 68.9 m² lielu mājokli.
“Salīdzinot mājokļu pieejamības indeksa datus reģionu griezumā, papildus jāņem vērā vēl citi faktori, piemēram, nodarbinātība un bezdarbs, komunālo maksājumu apmēri. Reģionos (it īpaši Latgalē) bezdarba līmenis ir augstāks nekā galvaspilsētā, līdz ar to arī procentuāli ir mazāk to iedzīvotāju, kuri var saņemt kredītu mājokļa iegādei un var atļauties iegādāties mājokli īpašumā. Arī komunālo pakalpojumu izdevumi ir atšķirīgi dažādos Latvijas reģionos – lielāki ikmēneša maksājumu par siltumu vai karsto ūdeni negatīvi ietekmē mājokļu pieejamību, ” komentē Edmunds Rudzītis.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
SIA “Rīgas nami” līdz Centrāltirgus simtgadei atjaunos paviljonus un teritoriju
SIA “Rīgas nami” virza Rīgas Centrāltirgus ilgtermiņa attīstību, lai līdz tā simtgadei 2030. gadā atjaunotu vēsturiskos paviljonus, uzlabotu darba vidi tirgotājiem un radītu ērtāku, pievilcīgāku...
Lasīt tālākValdība aicina LMT un “Tet” izvērtēt iespēju izpirkt savas kapitāla daļas no “Telia Company”
Ministru kabinets otrdien, 13. oktobrī, nolēmuma aicināt SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) un SIA “Tet” pašas izvērtēt iespējas izpirkt Zviedrijas uzņēmumam “Telia Company” piederošās...
Lasīt tālākFM: augustā Latvijas eksports pieaudzis par 10,9%, izaugsmei aptverot vairākas rūpniecības preču grupas
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada augustā Latvijas preču eksporta vērtība sasniedza 1,75 miljardus eiro, kas bija par 10,9% vairāk nekā pirms gada. Imports pieauga...
Lasīt tālākD. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro
“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...
Lasīt tālākLai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus, paplašinās elektrolīniju trases
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, paplašinās no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālāk