• Tweet

Ceturtdien, 2. decembrī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Grāmatvedība un nodokļi 2022”, kurā eksperti diskutēja par aktuālākajām tendencēm grāmatvedībā un ieskatījās arī esošajās un plānotajās izmaiņās likumos.

Konferencē par to, kas jāievēro sagatavojot 2021. gada ienākumu deklarāciju, runāja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte Linda Puriņa, uzsverot, ka “jau pāris gadus mums ir jālasa ne tikai nodokļu likumi, bet jāskatās arī uz to, kas noteikts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā.”

SIA Abillio valdes loceklis, sertificēts nodokļu konsultants Matīss Kodoliņš, runājot par nākamo gadu, atzina, ka samazināsies darbaspēka nodokļu slogs, kas saistīts ar neapliekamā minimuma palielināšanu, taču kopumā lielas izmaiņas nodokļos nav gaidāmas. Viņa ieskata, gan valstij vajadzētu vienkāršot Iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējumu, vairāk atbalstīt mazos uzņēmējus un vērsties digitalizācijas virzienā, kam jau pievērsusies Eiropa.

Kaut arī ikvienam ir iespēja dibināt savu uzņēmumu, reģistrējoties kā Pašnodarbinātai personai un vai kā Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, viņš atzina, ka pašnodarbinātais nav konkurētspējīgs, ja to salīdzina ar uzņēmumu.

Pēc viņa teiktā, dibināt pašam savu uzņēmumu kļūst arvien grūtāk, tāpēc ļoti ērts ir Abillio piedāvātais risinājums, kas piedāvā uzņēmumu kā pakalpojumu (company-as-a-service). Pēc viņa teiktā, tā ir izdevīgāka alternatīva nekā mikrouzņēmums, pašnodarbinātais, autoratlīdzības / patentmaksas saņēmējs vai savs uzņēmums.

Savukārt AHS Consulting SIA vadītāja, finanšu direktora ārpakalpojumu sniedzēja, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle Aija Hermane-Sabule uzsvēra, ka finanšu pratība ir uzņēmuma finanšu veselības stūrakmens. Pēc viņas teiktā, katrs desmitais uzņēmums ir atzinis, ka Covid-19 palīdzējis tiem palielināt savu apgrozījumu un puse krīzi pārvarējuši ar saviem resursiem, kas nenoliedzami liecina par labu finanšu pratību.

“Tajā pašā laikā ir redzams, ka vairums jeb 81% uzņēmumu klientiem piešķir garākas maksājumu dienas, kā jūtas komfortabli. Vienlaikus Covid-19 iespaidā avansu pieprasa arvien vairāk uzņēmumu – to praktizē jau 40% uzņēmēju,” uzsvēra Hermane-Sabule.

Runājot par to, kā samazināt izmaksas, eksperte norādīja uz to, ka ikvienam uzņēmumam ir iespēja samazināt ofisa platību, izstrādāt procesu automatizāciju un izmantot vairāk ārpakalpojumus. Tāpat viņa uzsvēra, ka naudas plūsmu efektīvi ir plānot 3 mēnešus uz priekšu. Tāpat nepieciešams definēt budžeta pozīcijas, veidot uzskaites sistēmu un izstrādāt efektīvas, ērtas atskaites.

Savukārt grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante Jadviga Neilande ieskicēja to, kam būs jāmaksā obligāti minimālās sociālās iemaksas no 2022. gada. Viņa norādīja arī uz ļoti nozīmīgu faktu, kurš, kā uzskata eksperte, būtu jāizpēta: “Protams, pieņemot likumu, atklājās, ka Latvijā ir 25% cilvēki, kas saņem zem minimālās algas, bet no otras puses tas skatījums, kas nav pētīts, par to, kādā veidā šie cilvēki dzīvo. Ierasta vide kādam šķiet darbs, standarta alga, māja un pilsēta, bet Latvija ir pietiekoši liela, kas nozīme, ka katrs cilvēks dzīvo atšķirīgi. Šāds pētījums nav, bet tur varētu rast atbildes. [..] Grozījumi likumā par minimālajām iemaksām noteikti vēl sekos, jo šis jautājums ir atklāts.”

“KPMG Latvijā” nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore Irēna Lejiņa norādot uz PVN aktualitātēm, atzina, ka, lai arī Ministru kabinets (MK) atbalstījis grozījumus PVN likumā, nosakot grāmatu un periodisko izdevumu piegādei PVN samazināto likmi 5% apmērā, Covid-19 ir ietekmējis PVN reformu, kā rezultātā tā šobrīd nedaudz ir atlikta.

Vienlaikus viņa aicināja ņemt vēra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktos termiņus un piebilda, ka “mēs nedrīkstam ignorēt arī to, kas notiek Eiropas Savienības tiesās.”

Konferencē uzstājās arī SIA “Agile Finance Advisors” līdzdibinātāja un valdes locekle Ilona Strode, kas runāja par biznesa procesu automatizāciju un cilvēka faktoru. “Organizācijas pārmaiņas atkarīgas no uzņēmuma kultūras. [..] Diemžēl pētījumi rāda, ka tikai līdz 10-15% darbinieku atbalsta būtiskas pārmaiņas uzņēmumā. Lai veicinātu darbiniekos pārliecību, ir svarīgi pārrunās izprast viņu motīvus un sajūtas, dalīties ar informāciju, stāstīt par ieguvumiem īstermiņā,” uzsvēra Strode.

Savukārt “KPMG Latvijā” transfertcenu pakalpojumu vadītājs Kaspars Banders iezīmēja transfertcenas un to vadību krīzes laikā. Pēc viņa teiktā, krīzes laikā galvenie klupšanas akmeņi bija nenoteiktība, darbinieku nomaiņa un nepietiekama transfertcenas lēmumu dokumentēšana, kas gan ir svarīgi, lai nebūtu problēma ar VID. “Svarīgi apzināties darījumu un ārējos apstākļos, finanšu situācijas pasliktināšanos un to, vai uzņēmumam funkcionāls profils ir joprojām nemainīgs,” uzsvēra Banders.

Konferencē uzstājās arī SIA “JOHANSONE UN PARTNERI” valdes locekle, zvērināta revidente Modrīte Johansone, kas informēja par gada pārskata un UIN deklarācijas par 2021. gadu aktualitātēm, bet konferenci noslēdza LRGA izpilddirektore, SIA “Nexia Audit Advice” partnere Svetlana Šemele-Baikova, kas ieskatījās Grāmatvedības likumā un ar to saistītajos noteikumos.