• Tweet

Pašlaik ekonomikas struktūra Latvijā un pasaulē ir krasi atšķirīga, un nav pamata sagaidīt līdzīga smaguma ekonomiskās krīzes atkārtošanos kā 2008.gadā, atzina Finanšu ministrijas (FM) Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece Ieva Vēja.

“Kopš pasaules ekonomiskās krīzes, kas 2008. gada vasarā sākās ar ASV bankas Lehman Brothers bankrotu un smagi skāra Latvijas ekonomiku, pagājuši jau desmit gadi, un šajā sakarā arvien biežāk izskan jautājumi, vai līdzīga krīze jau drīzumā nevarētu atkārtoties un no kuras puses to gaidīt. Turpmāk rakstā atbildes, kāpēc Latvijā makroekonomiskā situācija pašlaik ir pavisam citādāka nekā pirms desmit gadiem, kad bažas par ekonomikas virzību izteica gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Šobrīd Latvija jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma reitingā tikko novērtēta starp valstīm ar augstāko makroekonomisko stabilitāti pasaulē,” uzsver Vēja.

Tiek norādīts, ka tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla ietvaros notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts, realizējot attiecīgu fiskālo un monetāro politiku, cikla ietvaros var šīs svārstības mīkstināt – augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja šī regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par ekonomikas krīzēm.

“Iepriekšējā ekonomiskā krīze pasaulē, un īpaši Latvijā, bija saistīta ar straujas izaugsmes laikā vēl papildus īstenotu stimulējošu politiku, kad zemās procentu likmes veicināja strauju kreditēšanas attīstību gan pasaulē, gan Eiropas Savienībā (ES), gan īpaši Latvijā, kad pēc valsts pievienošanās ES ievērojami pieauga investoru konfidence un pārliecība par ieguldījumu drošību Latvijā. Diemžēl neatbilstošas ekonomiskās politikas rezultātā kapitāls ieplūda galvenokārt neražojošajos sektoros, izveidojot ekonomikā nopietnas nesabalansētības un atkarību no ārvalstu kredītresursu plūsmas. Strukturālās problēmas pastiprināja procikliskā fiskālā politika, kas straujā IKP pieauguma laikā pieļāva valsts budžeta deficītu, tālāk veicinot ekonomikas pārkaršanu un palielinot ievainojamību pret ārējiem šokiem. Straujais ārvalstu aizņemtā kapitāla pieaugums, īpaši nekustamā īpašuma sektorā, izraisīja strauju nekustamā īpašuma cenu kāpumu, inflāciju, darba samaksas strauju pieaugumu, ļoti augstu tekošā konta deficītu un vispārēju ekonomikas pārkaršanu. 2008. gadā, iestājoties pasaules ekonomikas krīzei, ārvalstu kredītlīdzekļu plūsma uz Latviju krasi apsīka, izraisot maksājumu bilances krīzi. Budžeta ieņēmumiem strauji samazinoties un finanšu problēmās nonākot vienai no lielākajām bankām, Latvija bija spiesta lūgt starptautisko finanšu institūciju palīdzību,” norāda eksperte.

Pēc viņas sacītā, pašlaik ekonomikas struktūra Latvijā un pasaulē ir krasi atšķirīga, un nav pamata sagaidīt līdzīga smaguma ekonomiskās krīzes atkārtošanos. ES kopumā, reaģējot uz 2008. gada krīzi, tika izveidots makroekonomisko nesabalansētību uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tiek sekots dažādu makroekonomisko rādītāju attīstībai visās ES valstīs, kuri varētu signalizēt par iespējamām ekonomiskām nesabalansētībām un norādīt uz iespējamām krīzēm. Starp šiem rādītājiem ir, piemēram, mājokļu cenu izmaiņas, tekošā konta bilance, kredītu plūsma, valsts ārējo konkurētspēju raksturojošie rādītāji, valsts ārējais parāds un citi. Ja kādā no ES valstīm tiek konstatēta vairāku šo rādītāju neatbilstība noteiktajiem vēlamajiem līmeņiem, tiek sākta padziļināta šīs valsts izpēte un sniegtas rekomendācijas, lai šīs nesabalansētības novērstu. Šeit īpaši jāatzīmē, ka Latvija ir viena no nedaudzām ES valstīm, kurām līdz šim nav tikušas konstatētas tādas makroekonomiskās nesabalansētības, lai būtu nepieciešama papildu izpēte un rekomendācijas to novēršanai.

Konkrēti Latvijas ekonomikā kopš pagājušās krīzes ir notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas, kas padara to daudz mazāk ievainojamu pret globālās ekonomikas krīzēm viņa min, ka “ja arī pilnībā novērst globālās ekonomikas krīzes nav iespējams, Latvija šobrīd tām ir nesalīdzināmi daudz labāk sagatavota nekā 2008. gadā, ņemot vērā, ka pašlaik ekonomiskās izaugsmes pamatā ir daudz veselīgāka, diversificētāka ekonomikas struktūra, kas balstīta uz eksportu orientēto ražojošo nozaru attīstību, ir zems tekošā konta deficīts, tiek izstrādāta ekonomikas ciklam atbilstoša fiskālā politika, ierobežojot valsts budžeta deficītu un valdības ārējā parāda pieaugumu. Pavisam nesen ir veiktas valsts ārējo konkurētspēju paaugstinošas reformas, cita starpā samazinot darbaspēka nodokļu slogu un atbrīvojot no ienākuma nodokļa uzņēmumu attīstībā investēto peļņu.”

“Runājot par jaunas globālās krīzes iespējām, šobrīd pasaules ekonomikā kopumā nav saskatāmas pazīmes, ka varētu izraisīties pagājušajai ekonomikas krīzei līdzīga apmēra krīze, taču protams, ka mazāka apmēra un lokālāku krīžu iespēja nekad nevar būt pilnībā izslēgta. Finanšu ministrija, izstrādājot savas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam, ir identificējusi un izvērtējusi arī iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties ekonomikas izaugsme Latvijā var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredzēts bāzes scenārijā. Galvenie negatīvie riski Latvijai pašlaik ir saistīti ar joprojām augsto ģeopolitisko nenoteiktību reģionā, augošajām protekcionisma tendencēm pasaulē, kas var ierobežot globālās ekonomikas attīstību, ilgstoši zemo investīciju līmeni Latvijā, īpaši apstrādes rūpniecībā, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanos, ierobežotajiem strādājošo resursiem un produktivitātes pieaugumam neatbilstošu darba samaksas kāpumu. Starp pasaulei kopumā aktuālākajiem vispārējiem riskiem varētu pieminēt arī augošās kredītu izmaksas, ASV pakāpeniski paaugstinot bāzes procentu likmes, kas īpaši nelabvēlīgi var skart attīstības valstis ar augstiem parādu līmeņiem ASV dolāros, kas piemēram jau izpaudās finanšu krīzē Turcijā, un augsto svārstīgumu pasaules finanšu tirgos,” norāda FM pārstāve.