• Tweet

Saruna ar ekonomistu un uzņēmēju Jāni Ošleju par dažādiem saimniekošanas modeļiem un Latvijas ceļu uz ES pārtikušo valstu klubiņu. Par to, kāpēc Latvija izvēlējusies iet Spānijas, nevis Vācijas ceļu.

Loti maldās cilvēki, kuri domā – ja budžets būs kārtībā, tad ekonomika attīstīsies. Tas tā nenotiks. To pierāda visa Dienvideiropas krīze. Latvijai ir nepieciešama aktīva, koordinēta rūpniecības politika, ja gribam pārlauzt esošo tirdzniecības bilances tendenci.

Mēs runājam par to, ka mūs izglābs mazs budžeta deficīts. Tā ir Spānijas politika. Viņiem bija mazs budžeta deficīts. Tā bija Spānijas valdības politika, bet mēs redzam, ka tā ir novedusi pie kraha. Savukārt, Vācija ir valsts, kurā ir sekmīgi attīstījusies rūpniecība, bet Vācijas politika ir diametrāli pretēja. Viņiem ir ierobežojumi nekustamā īpašuma burbuļa taisīšanā, un viņiem ir ļoti daudz attīstības banku. Vācieši krīzes laikā pārkāpa valsts budžeta deficīta nosacījumus, lai atbalstītu savas rūpniecības un ekonomikas attīstību. Tādas valstis kā Vācija rīkojas pilnīgi pretēji tam, kāds ir mūsu plāns. Ja mūsu plāns ir turēt budžetu bez deficīta, neveidot attīstības banku un ļaut, lai tirgus visu sakārto, tad Vācijas plāns ir, acis nepamirkšķinot, krīzes laikā pārkāpt Māstrihtas kritērijus un uzņēmumus nodrošināt ar finanšuresursiem caur plašu valsts, pašvaldību un kooperatīvo banku attīstību. Kamēr Latvija nemēģinās dzīvot tā kā Vācija, proti, cenšoties vairāk preces eksportēt nekā importēt un to panākt ar Attīstības bankas atbalstu,tikmēr mēs būsim pakļauti ekonomiskās krīzes un mūžīgas atpalicības briesmām.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv /Bens Latkovskis